Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Vispārēja pārdoma vai mēs atrodam savu vietu dzīvē, un ja arī to izdarām, vai mēs to jūtam ? Kad ir tas brīdis, kad kāds saprot, lūk te ir mana vieta un te man jāpaliek ?
Es nezinu vai es tikai sāku pamazām jukt prātā vai kā , bet man ir zudusi eeee sense of acomplishment. Nezinu vai galvenā problēma ir bijusi tajā, ka nekad neesmu skaidrus mērķus sev izvirzījis.
Nē, lūdzu mani nepārprast, es visā visumā esmu laimīgs ar savu dzīvi. Nav nekas par ko sūdzēties, ja tā loģiski un racionāli padomā, kas manā gadījum pašos pamatos jau ir ar grūtībām veicams.
ja tā padomā 99% gadījumos daru,kas sirdij tīk , un darbs arī beidzot dvēselei, grupa ikdienai palīdz ... Līdz ar to tas radošais netrūkst, pat grāmatas esmu lasīt sācis, jo domāju, ka vajag attīsties... Draugi , veci kā pasaule, nu pazīstami sen. Un bez tiem nu nekādi. Izklaides ar tā kā ir kā bija jau gadus 8 vai pat jau vairāk. Nu tā sacīt draugi tie labākie, līdz ar to piektdienas un sestdienas arī ! Vai arī citas dienas,kad alus iemaldās :p Mūzika tagad arī visos ceļos un neceļos ausīs.
Nu lūk visā visumā viss ko vajag ir ,kas nav arī nav.
Kas ellē ar mani ir ne tā ? Kāpēc gribas ko vairāk,gribas augt un mācīties, kas par lietām... Kaut ko gribas, bet ko un kapēc ? :o