vovo, tāda nepiepildījuma sajūta..
es ar nesaprotu - it kā tak viss kārtībā, būtu jābūt ar dzīvi apmierinātai utt. bet kkas baigi pietrūkst.
man jau liekas tas tāpēc ka tie mērķi nav noteikti. bet no otras puses - īsti negribas noteikt, jo ta uz tiem arī jāiet..
un īsti nevaru arī izvēlēties. vai man to vajag? vai man tas ir nepieciešams? bet varbūt šito un drusciņ to?
Kopsavilkums: pazīstama sajūta :D