Nolēmu nesagruzīt nevienu draugu konkrēti, tāpēc rakstu te. Tēvs jau sen paziņoja, ka ņemšot suni. Haskija krustojumu ar kaut ko. Es uzreiz teicu, ka ar viņa dzīves veidu un vietu tik liels suns nebūs piemērots. Bet no otras puses nolēmu sevi arī distancēt, jo, nu, man pietiek ar to cilvēku problēmu. Kādu brīdi izskatījās, ka varbūt tomēr neņems to nabaga zvēru. Šodien atsūtīja bildes. Nabaga kucēns ir tajā aizdirstajā divistabu dzīvoklī. Es saprotu, ka tēvs ir vientuļš, bet viņš jau mūsu pirmo suni pēdējos gadus knapi veda ārā. Ēst gan jau arī dos kaut kādus optima līnijas konservus. Piedzēries vispār neizvedīs ārā. Gribas kaut ko darīt, bet neesmu tur bijusi kopš septembra, mēģināt pārliecināt nav iekšā. Palūdzu nesūtīt bildes.
Biju šodien produktīva, mierīga, tagad jāraud. Gaidu īsziņas par to, kā viņu neatbalstu. |