Vēl nekad nav bijis tā, ka, kad vīrietis ir manos apskāvienos, mani rauj uz bimbienu no laimes. Nu ir
| |
|
Vēl nekad nav bijis tā, ka, kad vīrietis ir manos apskāvienos, mani rauj uz bimbienu no laimes. Nu ir |
|
| |
|
vīrieši ir idioti
Man ilgi laikam viss bija krājies un visam punktu pielika tas, ka M. netika mani savākt uz lidostu, jo viņa sencim vajadzēja mašīnu (sencis savējo sadauzīja). Mājās tiku kā līdzbraucēja vienai dāmai un tālāk M. mani savāca un aizveda uz Dortmundi pēc manas mašīnas un pa nakti tad paliku pie viņa. Tālāk viņš tā starp citu pasaka, ka 1. maijā visa ģimene brauc pie māsas, pat brālēns ar savu vācu draudzeni.. nu tas jau nekas, ka bijām jau sen sarunājuši, ka tad darīsim kaut ko KOPĀ. Un tad es vakarā uzsprāgu, iznāca vienkārši viss ārā, ka man zb visu laiku būt bīdāmai mēbelei, ar kuru var kaut ko sarunāt un tad lauzt solījumus, jo, redz, māsa brauc vai pēkšņi jāiet uz kārtējām kāzām vai da jebkādi citi sūdi. Vēl reiz pateicu, lai risina šito visu, jo man konkrēti zajebala, ka es tā negribu. viņš vienkārši gulēja man blakus, apķēris mani un glaudīja gavu, šušināja mani un čukstēja "mana nabaga meitenīte.." dusmas pārvērtās baigās emocijās, tiešām valdījos, lai nesāktu kaukt un tad bija vienkārši bomba no viņa puses, ķip "es saprotu, ka tu esi cilvēks, kas vienmēr domā pāris soļus uz priekšu, mēs ejam vienu ceļu, bet īsti neskatāmies vienā virzienā" un ar to metaforām nebija gala "iedomājies, tu vāri zupu un pieliec garšvielas, kuras man negaršo un tu nemaz neuzprasi, vai es tās gribu" man likās es murgoju, reāli pat nebija vēlmes to visu komentēt, aizgāju uz virtuvi pīpēt, kārtīgi, bet klusi izbimbājos un aizgājām gulēt. līdz kaut kādām nopietnām un stabilām attiecībām vēl tāls ceļš ejams, pat neskatoties uz to, ka mums abiem problēmu vispār nav, starp mums viss ir ideāli. taču jau tagad netaisos būt otršķirīga, pamest netaisos, bet izdresēt gan. |
|
| |
|
M. laiski izlaidies, gulēja manā gultā, pēkšņi sasprindzināja seju un izmocīja "я тебя очень люблю, моя красавица". Sāku smieties, ka neesmu tak krievene, bet viņam galvenais, ka sapratu. Esot kursabiedram paprasījis. |
|
| |
|
saņēmos un izbliezu ārā savu neapmierinātību par to mazo samuldēšanos (teju 2 nedēļas man vajadzēja to sevī marinēt). Sākumā viņš pat neiebrauca, par ko es runāju, un sāka taisnoties, ka taču Madeleine nav nekas, viņi bijuši kaimiņi, nekas pat nekad starp viņiem nav bijis utt. Bet man taču pie vienas vietas tā Madeleine, lai tak komunicē, mani izbesīja, ka viņš bezjēgā samuldēja. Es vispār neesmu pieradusi tā godīgi atzīties šitādās lietās, vienmēr visas griezsirdības un sīkos bešus paturu pie sevis. Bet, jāsaka, ka man palika tik labi.. Un galvenais, ka es šo tēmu vairs nekad nepacelšu, ka gadīsies kāds kašķis, jo viss ir izrunāts. Un noslēgumā viņš vēl izmeta, ka man drīzāk vajadzētu raizēties par to, ka viņš mani patiešām mīl [nevis par citā beibēm]. nekas labs tas, redz, neesot. |
|