vīrieši ir idioti
Man ilgi laikam viss bija krājies un visam punktu pielika tas, ka M. netika mani savākt uz lidostu, jo viņa sencim vajadzēja mašīnu (sencis savējo sadauzīja). Mājās tiku kā līdzbraucēja vienai dāmai un tālāk M. mani savāca un aizveda uz Dortmundi pēc manas mašīnas un pa nakti tad paliku pie viņa. Tālāk viņš tā starp citu pasaka, ka 1. maijā visa ģimene brauc pie māsas, pat brālēns ar savu vācu draudzeni.. nu tas jau nekas, ka bijām jau sen sarunājuši, ka tad darīsim kaut ko KOPĀ. Un tad es vakarā uzsprāgu, iznāca vienkārši viss ārā, ka man zb visu laiku būt bīdāmai mēbelei, ar kuru var kaut ko sarunāt un tad lauzt solījumus, jo, redz, māsa brauc vai pēkšņi jāiet uz kārtējām kāzām vai da jebkādi citi sūdi. Vēl reiz pateicu, lai risina šito visu, jo man konkrēti zajebala, ka es tā negribu. viņš vienkārši gulēja man blakus, apķēris mani un glaudīja gavu, šušināja mani un čukstēja "mana nabaga meitenīte.."
dusmas pārvērtās baigās emocijās, tiešām valdījos, lai nesāktu kaukt un tad bija vienkārši bomba no viņa puses, ķip "es saprotu, ka tu esi cilvēks, kas vienmēr domā pāris soļus uz priekšu, mēs ejam vienu ceļu, bet īsti neskatāmies vienā virzienā"
un ar to metaforām nebija gala "iedomājies, tu vāri zupu un pieliec garšvielas, kuras man negaršo un tu nemaz neuzprasi, vai es tās gribu" man likās es murgoju, reāli pat nebija vēlmes to visu komentēt, aizgāju uz virtuvi pīpēt, kārtīgi, bet klusi izbimbājos un aizgājām gulēt.
līdz kaut kādām nopietnām un stabilām attiecībām vēl tāls ceļš ejams, pat neskatoties uz to, ka mums abiem problēmu vispār nav, starp mums viss ir ideāli. taču jau tagad netaisos būt otršķirīga, pamest netaisos, bet izdresēt gan.
dusmas pārvērtās baigās emocijās, tiešām valdījos, lai nesāktu kaukt un tad bija vienkārši bomba no viņa puses, ķip "es saprotu, ka tu esi cilvēks, kas vienmēr domā pāris soļus uz priekšu, mēs ejam vienu ceļu, bet īsti neskatāmies vienā virzienā"
un ar to metaforām nebija gala "iedomājies, tu vāri zupu un pieliec garšvielas, kuras man negaršo un tu nemaz neuzprasi, vai es tās gribu" man likās es murgoju, reāli pat nebija vēlmes to visu komentēt, aizgāju uz virtuvi pīpēt, kārtīgi, bet klusi izbimbājos un aizgājām gulēt.
līdz kaut kādām nopietnām un stabilām attiecībām vēl tāls ceļš ejams, pat neskatoties uz to, ka mums abiem problēmu vispār nav, starp mums viss ir ideāli. taču jau tagad netaisos būt otršķirīga, pamest netaisos, bet izdresēt gan.