saņēmos un izbliezu ārā savu neapmierinātību par to mazo samuldēšanos (teju 2 nedēļas man vajadzēja to sevī marinēt). Sākumā viņš pat neiebrauca, par ko es runāju, un sāka taisnoties, ka taču Madeleine nav nekas, viņi bijuši kaimiņi, nekas pat nekad starp viņiem nav bijis utt. Bet man taču pie vienas vietas tā Madeleine, lai tak komunicē, mani izbesīja, ka viņš bezjēgā samuldēja. Es vispār neesmu pieradusi tā godīgi atzīties šitādās lietās, vienmēr visas griezsirdības un sīkos bešus paturu pie sevis. Bet, jāsaka, ka man palika tik labi.. Un galvenais, ka es šo tēmu vairs nekad nepacelšu, ka gadīsies kāds kašķis, jo viss ir izrunāts. Un noslēgumā viņš vēl izmeta, ka man drīzāk vajadzētu raizēties par to, ka viņš mani patiešām mīl [nevis par citā beibēm]. nekas labs tas, redz, neesot. |