igne · natura · renovatur · integra

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
es nezinu, kas ir pareizi, kā ir pareizi. vai divi gadi ir tāda robeža, kuru ir jāpārvar? šobrīd kaitina viss.
* * *
debīla piektdiena. parasti strādāju līdz kādiem 4-5, bet šodien līdz 7, tā ir tāda demotivācija, ka maz neliekas. gribās ielīst zem segas un skatīties tv.
* * *
Ai nu vobsem, bijam atkal pie gimenes terapeita, vins pateica, ka mums palidzet nespej, ka mums pasiem jaiet arsteties (kip pie psiholga). N izteicas, ka varetu vispar satikties uz kafiju un runat par nepieciesamo, piekritu ar norunu, ka vins tocna ies pie psihologa, jo samam konkreti putni galva. pec 2 menesiem jaiet atkal pie ta gimenes terapeita atradities. man 1. feb ari randins ar psihologu un tad redzes talak. es negribu ar vinu sedet un dzert kafiju it ka nekas nebutu bijis, bet saprotu, ka mums vienreiz ir jatiek vienam ar otru Gala, sikai nakosgad sakas skola un tad vispar bus dirsa mazas ragavinas, ja nebusim spejigi sarunaties.

un man riebjas rakstit bez garumzimem, bet darba datoram nav latviesu valoda :(

* * *
Man ir savs bizness un piecistabu dzivoklis pilsetas centraa. it ka viss ir izdarits pareizi. bet vecais gimenes musturs paliek- naudas ka nav ta nav, tada bomzosanas vien sanak. a no malas viss wooow
* * *
izskatäs, ka man iet labäk. vairs nekädu hormonu manam puncitim
* * *
sāku štukot, kāpēc man ir tāda nenormāla depresija un nonācu pie secinājuma, ka tik traki man ir tas viss kopš sāku dzert OK. izraku to lapeli, kur visas indikācijas un pie blakusefektiem ailītē "depresija" bija "bieži". tagad kā reiz bija pauze, un jāsaka, ka jūtos normāli. turpināšu dzīvot bez un, cerams, tā ņuņņāšana par katru sīkumu, drūmais noskaņojums un emocionalitāte būs pagātne. ja nē, tad jāsāk meklēt ārsts.
* * *
es sevi bezjēgā stresinu. un vispār netieku no tās bedres ārā. it kā viss ir labi, bet nepiepildītās vēlmes grauž kopā. un bailes kaut ko mainīt arī.
* * *
nu labi, nepis viņu zirgs. bū stresaina gada nogale, bet viss uz labu.
* * *
pis viņu zirgs. stulbie vācieši
* * *
Sieviete iet špricēt krunkas, šausmīgi lepojas, ka bez angļu valodas zināšanām būs stjuartese, un, ai, cik atzīts un sabiedrībā augsti vērtēts ir šis darbs, bet tajā pat laikā virtuvē divas dienas smird piedirsta kaķu tualete, vanna ir pilna ar cigarešu pelniem un pati guļ visu dienu tumsā zem segas un prasa citiem, lai spēlējas ar viņas kaķiem. (pilnīgi normāli, ir attaisīt guļamistabas durvis, kur cilvēki jau ir zem segas, ielaist kaķi iekšā un pateikt nodarbiniet viņu bišķi. (un labi zinot, ka kaķi istabā iekšā nākt nedrīkst, jo ir alerģija))
* * *
es briestu pārmaiņām. mana veselība ir tiktāl aizdirsusies, ka liekas, ka drīz sākšu jukt ārā pa detaļām, nemaz nerunājot par to, ka nevaru uzkāpt pa trepēm bez aizdusas. protams arī daži liekie kg, nedara dzīvi vieglāku. mūžam sliktais garastāvoklis, bezmiegs, ādas slimības, kuras man ir nu jau veselas 2, kā arī sāpošās ekstremitātes..

plāns ir pāriet daļēji uz raw ēdienu, kombinējot ar kādu labu gabalu gaļas reizi nedēļā. jāatmet pīpēšana un jāsāk iet uz zāli, nu vismaz, lai varētu nosvērties, jo nav svaru mājās.

principā pamatā gribu ēst tā, lai organismā būtu sārmaina vide, tātad arī kafiju nost un pats grūtākais- saldumus.

viss, kas jādara, ir jāpārvar slinkums.

* * *
stulbie, stulbie vācieši.

nu, iedomājies, jau tika norunāts, ka pirmdien eju parakstīt līgumu, īpašniece ieteica, lai mans draugs to arī apskatās, lai vēlāk nav situācija, ka viņam nepatīk. aizgājām, teica, ka sazvanīsimies, cikos konkrēti man jābūt un neviens nezvana. piezvanīju "ou, jā, mēs atdevām kādam citam". rasisti nolādētie. nu loģiski, ieraudzīja, ka čalis turks un viss, pofig, ka indženieris, pofig, ka solīdās drēbēs un runā labākā vācu valodā, kā viņi paši.. prosta turks un āmen baznīcā.

man tā uzsita tas pa nervu, ne jau tāpēc, ka dzīvokli nedabūju, bet tāpēc, ka cilvēki ir tādi sūdi. taisīju pelmeņus un raudaju, vienkārši aiz dusmām un bezpalīdzības. un tik ļoti, ļoti gribējās mājās..jauku dzīvoklīti klusajā centrā, pusdienu pārtraukumus jakuzā un brīvdienas Jaunciema mežā ar suni. zajebala man tā Vācija, nu tik ļoti zajebala...

* * *
stress
* * *
sestdien eju skatīties dzīvokli. Vieta jau super- 5min kājām no darba, blakus lielviekals, turku veikals, ķīniešu veikals, pretī beķereja, aptieka, mans ginekologs, daudz koku un tomēr viena no pilsētas centrālajām ielām. arī kapi blakus, mošeja un baznīca.. nu pēc noskaņojuma :D

paprasīju manai izīrētājai, lai uzraksta rekomendācijas vēstuli.. un vispār tā bāba man īsti pat neatbildēja, kad aizrakstīju, lai sakontaktē, bet vakar metu kaunu pie malas, uzrakstīju meilu, ka es tāda un šitāda un viņa man uzreiz arī atbildēja ar laiku, kad varu nākt skatīties.

turat īkšķus

* * *
padirsu daudz naudas. nekad agrāk nebiju, ko tādu piedzīvojusi, bet kaut kur ceļā uz darbu izkrita maks. tiesa gan mazais, visas kartes un dokumenti ir drošībā, bet za to tikai 5eur.

samaksāju par savām zagtajām kenzo saulenēm pilnu cenu.

* * *
kaut kāds vēžu bums. draudzenes tētim vēzis, nezinu gan kurā vietā, bet diezgan traki esot, negribējās viņu pa telefonu prašņāt. tagad klients bija un viņam balsenes vēzis, ceturtdien sākas ķimija.. sviests kaut kāds.
* * *
Gulbis apspēlē arī Rosolu un iekļūst trešajā kārtā

lol, latviešu valoda

* * *
šorīt plkst. 8.15 man zvana anonīms zvanītājs. tā kā gaidu zvanu, tad ļoti oficiāli pacēlu, pasakot savu uzvārdu... un kāds jaunēklis man piedāvā sūkāt savu lielo pimpi. sajutos kā 15gadniece
* * *
tāda sajūta, ka atrast dzīvokli vēlamajā rajonā, kuru varu atļauties ir mišen imposible. Visi zināmie kaimiņi blakus darbam ir informēti, aizrakstīju sms arī manam izīrētājam un pat kaunpilni nomedīju vienu namu pārvaldnieku no blakus mājas. Gribu dzīvot blakus darbam, ļoti forša vieta ar zaļumiem, bērnu laukumiem.. vecpilsēta 10min kājām gājienā. esmu pat iekšēji jau pacēlusi cenu latiņu no 400 uz 500eur bez komunālajiem..

tādos mirkļos besī, ka esmu viena, divatā varētu mierīgi atļauties maksāt vairāk un attiecīgi izvēle būtu lielāka. bet kurš tev dos meh

* * *
svētdien biju uz mazu semināru, vairāk jau "sieviešu tikšanās". un jo vairāk es klausos, jo vairāk man rodas bažas par manām attiecībām. varbūt tas arī ir tas, kas mani demotivē. es negribu nevienu citu, bet šādi tas arī ir nepatreizi.
* * *

Previous · Next