igne · natura · renovatur · integra

ka paradas nauda, ta tereju lidz riebumam.

pasutiju H&M smotkas, vakar skatos piegads, atdots kaiminam. zvanu pie kaimina durvim, vins Bola acis, ka esot nolicis pie durvim un vakar, kad gadijs 18:40 prom, Paka stavejusi. es biju Majas ap 19 un Pakas nebija. apstaigaju parejos kaiminus, nevins neko nezin. lietuviete teica, ka pastnieku aizsutijusi pie manis, pie manis neviens nebija, atdeva tam kaiminam. zvanu zu H&M, saku, ka ta un ta, rakstits, ka piegadats, bet pie manis nav. vini atsuta apstiprinajumu, rakstits, ka atdots man, bet nav mans paraksts. fakts ir tads, ka pakai ir pieaugusas Kajas. to gan HM detalizeti nestastiju, bet ta ka hermes ir salaidis pats visu dimba, tad nav mana Problema. HM solija izsutit jaunu paku, un nonemt Pasta izdevumus.
Hermes nem darba pajolinus, kaut kadus bulgarus, rumanus, kuri vispar pat labdien vaciski nemak pateikt, kur nu vel atnest paku, kad ESMU UZ VIETAS. HM tante ari apstiprinaja, ka ir loti daudz sudzibu par hermes. pateicu, lai suta man uz paku staciju.

ai, visadi citadi vrogi viss normali.

a vakar preteja Maja viens Calis izleca no 3. stava, vina pudelu brali gan aizveda kriminalpolicija, jo pastav aizdomas, ka Calis nav gluzi brivpratigi lecis. pirms tam vareja aurosanu dzirdet. te ir nenormali mierigs rajons ar mega draudzigiem kaiminiem un ipasi bez kadiem asocialiem elementiem, bet taja viena dzivokli vini dzer uz vella parausanu.
uzliku Falco- der Kommissar und nofilmeju to visu jampadraci.

Isteniba attiecibas ar veci ir baigi uzlabojusas, visu laiku cubinas, bubinas, ar seksu viss ka nakas, bet trukst vina ikdiena. augusta beigas 3 gadi, laikam busim beidzot sarivejusies. Reali bijam tagad 2 nedelas 24/7 kopa un bija tikai viens kaskis, ko vins pats uztaisija no serijas pats izdomaja, pats apvainojas, bet ari nekas ieveribas cienigs. varbut ari es esmu mazliet atslabusi, jo man ir tik daudz, ko darit, ka nav isti laika domat, par visadam huinam un iespringt ar saviem standartiem.

Tevs vispar izmeta perli, ka jadzivo ir ta, lai nevienam netraucetu, bet parejais (kopdzive) ir bonusi. un laikam jau darbojas, nemot vera to, ka ar mammu vini ari pec visiem sitiem gadiem satiek superigi. nu, luk. es par to visu padomaju un atslabu. jabeidz vienreiz cakaret sev un citiem pratu.

bija janodzivo lidz 27 gadiem, lai nonaktu pie tik genialas un vienkarsas atklasmes.

isumaa, viens no labakajiem atvalinajumiem pedejos gados. virietis bija sajusma par LV, tagad nakas klausities, cik garlaiciga ir Vacija. sisters of mercy bija super, ja neskaita, ka skanju vechiem kaut kas nepaseja, velak paladijuma augsa speleja atkal iesilditaji, bet tikai dancojamu rokenrolu un visa grupa iznemot eldrich ar. Foto ar gitaristu ar ka mazai meitenitei ar smaidu lidz ausim :D

jasaka, ka neskumu, ka jabrauc prom. biju laimiga but majas. tagad kaut ka janomet 4kg

Tā, rēķini nomaksāti, kontā nauda uzlikta, vēl pāris sīkumi un viena veļasmašīna un sestdien dodamies uz LV. atradu jaunu mammu savai žurkai. it kā mierīgu sirdi visu varu atstāt, bet laikam vēl sanāks pastresot, braucot 20h ar mašīnu.

kārtējais dziļais kritiens. kā man riebjas šitie bezdibeņi...

vēl divas nedēļas. no vienas puses priecājos, ka būšu tik ilgi pie vecākiem, no otras puses man bail, ka tas ir pārāk ilgi. Ikdienā man LV nepietrūkst, bet esot tur, es sāku ļoti daudzas savas dzīves izvēles nožēlot. negribas ieslīgt tajā sevis žēlošanā. pietam esot tur ar bērnu un vīrieti, viss liksies tik perfekti.

neesmu pašpietiekama, kā es sev to vienmēr cenšos ieskaidrot. vientulība beidz mani nost. nu neviena sieviete man neieskaidros, ka viņa var būt viena ar savu kaķi, da kaut ar veiksmīgu karieru un būt 100% laimīga. kad tu ar viņām runā, viņas stāsta, kā viņu kaķiem patīk tas un tas, vai nepatīk tas un kā viņas piektdienu pēcpusdienā iet ar mammu iepirkties un ik a 2 gadiem pērk jaunas mēbeles.

Tā es negribu pavadīt savu dzīvi no 40+

vēl 3 ar pus nedēļas jāstrādā, tad atvaļinājums. liekas kā mūžība, ņemot vērā to, ka man zb strādāt.
esmu nometusi kādus 3kg, bet tas ir par maz. apnicis būt resnai. protams, visu glābj tas, ka esmu gara, bet tā pat, vēl kādi 4 kg jādabū nost. tas ir drausmīgi šitā uzēst pakaļu. vīrietis ar saņēmies un 5kg jau nost.

jāmēģina Latvijā katru vakaru močīt ar riteni uz kalngali, ienirt jūrā un braukt atpakaļ.

gadiem neesmu pirkusi nekādas dārgas šmotkas. vienmēr uz atlaidēm, HM, ķīna, principā bezjēdzīgi, jo lielākā daļa stāv skapī. mamma pierunāja iepirkties vienā internetveikalā, un paņēmu pa 80eur tuniku un maigi rozā džersija hidžabu. agrāk tas bija tāds sīkums vien, bet tagad tā ir woowoow dārga manta.

trešā gavēņa diena.

vakar biju tik laimīga. braucu īsi pirms saulrieta uz mošeju ēst, ielas pilnīgi tukšas, vienīgie cilvēki bij sievietes hidžabos ar ģimenēm, ēdienu traukiem, visi iet kaut kur ēst. tāda sajūta, ka pilsēta bija mūsu. vienkārši gribējās aiz laimes mazliet paraudāt. tieši tik fantastisks ir šis mēnesis, neskatoties uz nepietiekamo miegu un kurstošo kuņģi.

esmu beidzot pieķērusies Korāna iegaumēšanai, kas nemaz nav tik viegli, atcerēties tekstus arābu valodā, bet vienu sūru jau esmu iegaumējusi.

mana turku mamma sauc mani nākošgad uz Meku, svētceļojumā. līdz Jaungadam jāizdomā. reāli nekas jau ceļā nestāv, tik nauda jākrāj, nav arī nereāla summa..

tāds dzīves posms, kad nav īsti par ko sūdzēties, paldies dievam, viss izdosas. bet iekšā pilnīgs tukšums. naktīs neguļu, no rītiem saņemos un ar mākslīgo smaidu eju uz darbu, kurš šobrīd nenes dvēselisku gandarījumu. varbūt vienkārši nogurums. varbūt, jo sāp visas maliņas un mugura pakaļā. sestdien man ir dzimšanas diena un es pat nezinu, ko sev novēlēt. dzīvot darbam ir ļoti iztukšojoši, ģimenes dzīvei esmu par egoistisku. prasīju meitai, vai viņa gribētu, ka man ir vēl viens bēbis uz ko saņēmu konkrētu NĒ, jo viņa esot mana vislabākā meita pasaulē. viņa arī ir mana vienīgā gaisma šajā laicīgās dzīves tumsā.

Sisters of mercy privātkoncerts? Jā, lūdzu!! Pagarinu atvaļinājumu par 4 dienām.

spontāni sataisījos un aizbraucu nopirkt aizkaru stangas, tagad jāizdomā, kā neuzbāzīgi tās nogādāt jaunajiem sīru kaimiņiem. acis deg ārā no tiem sabāztajiem paltrakiem logos.

nezinu, vai no mildronāta vai vitB špricēm, vai no pavasara saules, bet pēdējā laikā tāds miers. vīrietis īpaši nebesī, darbs sokās, plāni kaļas bez eiforijas. tikai laiks paiet pārāk ātri, jo neko īsti nevaru paspēt. drīz jau maijs.

kaut kad jāaiziet pie pretējās mājas bēgļu ģimenes ciemos, kaimiņiene teica, ka viņiem diezgan daudz ko vajag. a man pilnas kastes bērnu šmotkām, mantām, aizkarus viņiem ar baigi vajag- to redzu jau no ielas, kliente teicās aizkaru stangu atstiept. 5 bērni diez kas nav.

paprasīju klientei, kura strādā universitātē, lai uzzin, kādus man papīrus vajag, lai pieteiktos. dzirdēju, ka uz kosmetoloģiju ir apmēram 1,5 gadi rinda, varētu jau tagad pieteikties. domāju, ka ap to laiku varētu visu pavilkt, lai nu dievs dod.

nevaru savākt kopā savas domas un emocijas. nezinu

pirmo reizi atstāju bērnu mājās vienu. viņai temperatūra, uz dārziņu laist nevar a man jauni klienti, kur labāk lai viņa pa salonu nenēsājas. sataisīju ēst, ieslēdzu multenes, atstāju tel un gāju strādāt. bet nu.. man darbs ir vienu stāvu zemāk, kaut kādā brīdī viņa atvilkās, kad palika garlaicīgi. pašai gan liels piedzīvojums.

biju ar exi uz terapiju. pēc 15 min sūtīja mājas. es vispār nesaprotu, nafig tie cilvēki tur sēž.

šovakar jāpasēž pie biznesa plāna skices, ir viena ideja, otra firma arī ieinteresētsa sadarboties, bet grib konceptu. uz tādām lietām esmu nereāli kūtra, un vispār darbs ar cilvēkiem besī. bet, nu, mīlu savu profesiju un gribu darīt to, par ko esmu pārliecināta. un jāraksta angliski, paldies dievam :D

laiks skrien, nenormāli skrien. un es nevaru neko paspēt. viss viens un tas pats, no rīta līdz vakaram, no pirmdienas līdz svēdienai, nedēļu pēc nedēļas. es nepaspēju lasīt grāmatas, nepaspēju kārtot māju, iet pastaigāties vai vispār kaut ko tik elementāru kā savakt savas domas venā čupiņā.

Es zinu, ka kādreiz man dāziņš būs, kur ziedēs tik rozes, un nesāpēs sirds