laiks skrien, nenormāli skrien. un es nevaru neko paspēt. viss viens un tas pats, no rīta līdz vakaram, no pirmdienas līdz svēdienai, nedēļu pēc nedēļas. es nepaspēju lasīt grāmatas, nepaspēju kārtot māju, iet pastaigāties vai vispār kaut ko tik elementāru kā savakt savas domas venā čupiņā.