Man ir niecīgs stāžs - decembrī tiesībām būs četri gadi, un diendienā ar autō nebraucu -, un varbūt tas ir pie vainas, ka esmu tāda maksimālistiska, vieglprātīga vai figviņzin, kāda vēl, bet mani konkrēti besī cilvēki, kas glorificē atļautā braukšanas ātruma ceļazīmes. Un par šo rakstu es pamatīgi sacepos. Jāatzīst, ka čalim (vīrietim?) tiešām ir sakarīgi un pārdomāti piedāvājumi pašreizējās sistēmas uzlabošanai, kā progresīvā sodu sistēma, bet tas viss tiek atšķaidīts ar, manuprāt, pārāk slimīgu attieksmi pret Ceļu satiksmes noteikumiem.
“Autovadītājam jāmācās novērtēt viņa reālo ātrumu uz ceļa un regulēt to, lai tas nekad nepārsniegtu maksimāli atļauto. Ja autovadītājs to nespēj, tad viņam nav ko darīt uz ceļa.”
Un runa ir par precīzi katra kilometra stundā piefiksēšanu. Izslēdzot spidometra rādījuma kļūdas, FR mērījumu kļūdas, nepareiza diametra riepas un jebkurus citus apstākļus, kas rada starpību starp reālo kustības ātrumu un autō panelī redzamo, lielai daļai transportlīdzekļu Latvijā noteikti joprojām ir analogs spidometrs. Es savā audjikā gribēdama nepateikšu starpību starp 50 km/h un 51 km/h. Arī kruīza kontrōles manā mašīnā nav. Raksta autōram, protams, ir atbilde, ko darīt manā situācijā, lai brauktu, nekad nepārsniedzot noteikto. “Kā jau es teicu agrāk – nav jābrauc precīzi ar maksimāli atļauto ātrumu – brauciet ar -10 km/h, un nekādas spidometra vai radara kļūdas neradīs pārkāpuma situāciju.” Var redzēt, ka autō viņam nav primārais pārvietošanās līdzeklis, nu un vispār braukšana šķiet bezmaz vai netīkams un piespiedu process. Man būtu jādeg elles liesmās par to, ko tūlīt rakstīšu, bet nespēju iedomāties braukšanu pilsētā ar 40 km/h vienmēr un visur. Rīgas centrs un sastrēgumstundas ir cita lieta, bet Jelgava laiskā pēcpusdienā, kur nu vēl naktī? Starp citu, jā, gribētu zināt, vai autōrs tāpat ir ar mieru braukt uz 30 km/h naktīs gar skolām. Zīme taču tā liek!
Nē, labi, Jābeidz iet galējībās. Pašā sākumā jau teicu, ka neesmu objektīva par šo visu spriest. Līdz ar radaru ieviešanu Latvijā, autovadītāji tika sašķelti divās pusēs. Par un pret. Mana nostāja? Pret pašreizējo. Kā citādi izturēties pret radaru Jaunolainē virzienā no Rīgas? Ja tas būtu pirms pārejām un pieturām - nekādu problēmu. Lai slauc. Bet ne jau 20 metrus pirms zīmes par Jaunolaines beigām. Varbūt ne 20, jo acumērs man ir ļoti sūdīgs, bet vienalga uzskatu to par mazu ņirgāšanos pret oficiāli pausto viedokli par FR bīstamajās vietās. Ko es apdraudu pie izbraukšanas no ciema, kur starp brauktuvēm ir barjera, apkārt mājas tālu, un pietura arī aiz murugas? Vai tepat Jelgavā aiz 4. līnijas (nevis pirms!), kas ir pēdējais koncentrētais punkts, izbraucot uz Tušķu pusi. Ja nemaldos, tam pat ir 50 km/h pa perfekti jaunu šoseju pie pašas pilsētas robežas. (Tiesa, tikko sāku domāt, vai neesmu samelojusies un vai radars nav uzreiz pie krusta. Būs jāpārbauda šodien.) Ne visi ir tādi, bet ir. Ar to savu aprobežoto domu nelielo paušanu beigšu, pirms aiziet demagōģija. Es neesmu pret ātruma ievērošanu, es esmu pret tiem, kas domā, ka jābauc ir pēc spidometra, nevis ceļa. Un vispār, man patīk ātri braukt. Saprāta un iespēju robežās. Tēvs tā izaudzināja.