Friends

šodien festivālēju pa Paris/Berlin Rencontres Internationales
18.00 (19.00 Rīgā laikam) būs Lorijas Andersones Carte Blanche: http://www.art-action.org/site/en/prog/21/paris/prog_02_27.php?horaire=18h00
arī pārējā programma - šis tas ļoti uzrunā, šis tas vnk neparasti

es gribu būt vārti starp abstrakciju un iemiesošanos, es gribu turēt tavu roku, tev uznirstot

Un man būs jāraksta maģistrs, bet es tāāā gribu rakstīt literatūru.

Šodien tātad
1) pabeidzu vienu mega milzīgu tulkojumu
2) atklāju, ka man nebūs jātulko lieta, ko man bija bail tulkot, fuck yeah (tur ir arī citi fuck yeah happy aspekti)
3) uzzināju, ka man būs fuck yeah šitais ir forši darbiņš (saistībā ar citām fuck yeah šitais ir forši ziņām)
4) kaut kas bija šausmīgi bēdīgs, bet es pa vidam aizmirsu, kas tas tāds bija (ah, atcerējos, ohhhh well :( )

kāpēc cilvēki domā par trīs maziem punktiņiem?

..

tomēr neesmu sakārtojusi privāto dzīvi, bet pu-erh makes me very horny

es nezinu, vai man ir kaut kas ko teikt, izņemot vārdus

Ar draudzeni bijām sajūsmā par Netflix pseidodoķeni "Tiny Creatures" pirmo epizodi. Neatceros, (šoreiz) režisors vai operators ir tas pats, kurš piedalījās izcilajā Deivida Atenberga Planet Earth 2 tapšanā. Tas, kas mūs visvairāk sajūsmināja, ir tieši profesionalitāte. Tas, kā viņi to visu uzņēma un salika kopā. Skatījāmies un prātojām, un pēc tam izlasījām rakstu par to, kā tas tika izdarīts. 

Iegāju jūtūbē tipa "pamācīties vēsturi", paliku pie Ancient Rome: The Rise and Fall of an Empire - Nero un Maikla Šīna, ahhh, tāds guilty pleasure. Gan jau aiz tā visa meikapa kaut kas no vēstures arī bija palicis, khhh.

izmisis sauciens no mācību kambara: "ko nozīmē "gatis"?"

garajā režīmā izmazgātās austiņas strādā btw
(atšķirībā no Reiņa telefona "ar kuru var filmēt zem ūdens")

J frontaalajaa logopeedijaa tiesjsaistee eed sushi

mēs jau 2 h klausāmies, kā veļasmašīnā klaudz bezvada austiņas tas palaikam vēl piekonektējas telefonam

Neesmu bijusi līdzjūtīga pret sevi. Esmu sevi žēlojusi un tas ir citādi. Tas ir kā "nedarīt to, kas ieplānots, jo gribas paskatīties seriālu" tā vietā, lai ieplānotu laiku seriālam.
Solījumu neturēšana sev noved pie sevis noniecināšanas, nepārliecības par sevi un neticības sev. Un tad vajag varoņdziesmas, vajag ārējus apliecinājumus un ar katru dienu vilciņš griežas ātrāk, līdz tas kaut kur ietrieksies. Ja laikus nepamanīšu un neparūpēšos par sevi.
Es esmu gana laba, spēcīga un gudra.
Kad apstājos, tad to sajūtu. Galva it kā piefiksē - ā, mēs viņu atpūtinām, tātad viņa ir vērtīga.

Dienas plānošana "vispirms nozūmēt bērnu, tad doties" ir kļuvusi pavisam normāla

nedēļas laikā 3 dažādos tekstos saskarties ar vārdu "kvēldiegi" - ok vai not ok?

Zivju laiks, neskaidrie, duļķainie, haotiski plūstošie ūdeņi, atkušņi, krītošās lāstekas, kūstošais sniegs un draudošie pali. Purvīša gleznas un zeķu žļurkstēšana zābakos, ledainām pēdām raujoties čokurā. Haosa pasaule, kas dzemdina pavisam citus dēmonus nekā ziemas karnevālu miegā nosapņotās maskas un senču piemiņa - šie ir tie, kuri izšķiļas pusnomodā, zem pavisam plānas apziņas garoziņas, un virina elles vārtus. Tas ir jūdu Purims, mistiskākie no svētkiem - tie, kuros nāve un dzīvība ir viens, noziegums un sods - arīdzan, svētais un grēcīgais - tāpat, bet jūdu no persieša atšķirt nav iespējams nepavisam.
Skatieties uz puķēm, mani draugi, skatieties uz prīmulām, sanpaulijām un hiacintēm. Jo īpaši hiacintēm, es pati šodien nopirku podiņu ar trim falliskiem pumpuriem, kuri vērsies vaļā kādā ilgi gaidītā, bet negaidītā brīdī, tur atmirdzēs drīz balta, drīz sārta, drīz zili lillā vālīte ar apdullinošu smaržu un grieķisko leģendu par geju traģisko mīlu, par nāvējošu upuri un īsteni apolloniskām ciešanām.

Mēs visi nokāpsim Eleisīnas pazemē un apēdīsim granātu sēkliņas, ļausim nomirt kādai daļai sevis, milzīgās bailēs, ārprātā un sāpēs. Bet, tad izdīgsim cauri velēnai kopā ar zāli, un Auns jau būs atnesis Sauli uz ragiem.
Tikai izturēt šo laiku, tikai nenoslīkt, tikai nesatrūdēt. Skatīties uz puķēm un domāt par lietū izmirkušu rabīnu, kurš dzied "Čiribim, čiribom..."

es kopumā domāju ka ir bezatbildīgi izcelties ar viedokli, kas ir vienīgi cilvēku baiļu iemiesojums, kā paranojas karikatūra, cilvēks saka yes yes, bet beigās tas viņām nesniedz ne cerību, ne situācijas skaidrojumu, nedz savienojumu ar labo.