Friends

TAs ir psc cik Heidegera idejas ir tuvas somatiskajam feminismam. Apsveru iespēju izveidot esamības stāvokļu oracle kārtis. Daseinserinnerung meets experiential anatomy

runājot par iepriekšējo, acis sāp mazāk, ja esmu no rīta un vakarā iesmērējusi viņās rīcineļļu. neticu dabas līdzekļu vispārējam pārākumam pār laboratoriju ražojumiem, bet kaut kas tur ir.

Bondage of normality.

Konstance: https://satori.lv/article/psihozes-dienasgramata

Whoa, nezināju, ka vienas no manas visu laiku mīļākās filmas autors ir uzņēmis ko šādu - "Uz sudraba globusa" (1988). Piemirst nedrīkst! https://m.imdb.com/title/tt0093593/

Dažreiz sabiedrība vienkārši nodara tik daudz sāpju cilvẽku identitåtēm, vinu ķermeņiem, ka ir vieglāk aizbraukt uz citu valsti un identificẽties kā they them vai pavadīt visu savu laiku mākslīgi uzpūstos radikālas pienemšanas burbuļos, kas nedaudz zaudē savu saikni ar sociālekonomisko realitāti, nekā nodrošināt tādu atbilstību lai tev pārstātu nemitīgi norādīt tavu neatbilstību - arī labi domātos veidos. nepārtraukti mazi nepienemšanas dūrieni tavai identitātei un integritātei. Jo pastāv arī tādas identitātes lietas, kas nav “performētas”. Tev vajag šitā krāsot acis, Tev vajag šitā gērbties. Manas acis sāp ja es vinas krāsoju. Mana āda sāp no apgērba. Es gribu gērbties kā bomzis un Katru dienu es ar sevi cenšos sarunāt variantus kā ar bērnudārznieku. Protams ka tas ir aktuāli tikai tad ja tu vēlies būt sieviete. Es domāju ka ar menopauzi man šīs såpes beigsies, nu ko, vēl jāiztur 10 gadi, es novecoju lēni. Heteroseksualitātes tragēdijas.
domāju, ka patiešām trans, patiešām smagas disforijas gadījumu, ir mazăk, un lielākoties they them ir politiski, personiski pazinojumi.

Vakar nonācām pie fakta konstatācijas
(es esmu gandrīz piebeigusi Children of Dune)
ka somehow, mans pieņēmums ir bijis, ka, ja cilvēkam ir pieredze, tad šis cilvēks automātiski izturas mazāk kā krāns
t.i., ja cilvēkam ir, teiksim, 40 gadu dzīves pieredze, tad viņš automātiski izturēsies kaut kā sajēdzīgāk nekā cilvēks ar 4 gadu dzīves pieredzi
attiecīgi visu laiku lasīju šo grāmatu un pie sevis burkšķēju, ka wtf wtf, kā cilvēkam var būt daudzu, daudzu dzīvju pieredze un tik un tā praktiski neeksistējošs theory of mind, praktiski neeksistējoša par zināmu briedumu liecinoša sekundes aizture starp "ok, es varu izdarīt/pateikt šito riktīgi derdzīgo lietu" un "mmmm, a moš nevaig, ir taču arī citi, jēdzīgāki veidi, kā komunicēt ar cilvēkiem, ar kuriem būs jāpavada kāds laiks kopā un kas man vispār neko sliktu nav nodarījuši"

Bet tas bija absurds pieņēmums (no manas puses) jau no paša sākuma
protams, ka nevar vienkārši iepumpēt cilvēkā dzīves pieredzi un cerēt, ka no tā automātiski nāks kaut kāds "briedums", "briedums" ir darbs, ko tu dari, nevis pieredze, kas tev ir, un tu vari šo darbu darīt vai nedarīt 8 vai 80 gadu vecumā

Kas gan padara novecošanu par negaidīti nekomfortablu pasākumu, nu, ja kaut kādu 20 gadu vecumā šķiet diezgan normāli, ka gan tu, gan vienaudži esat diezgan stulbi un tizli, jo jums ir 20, tad 40 gadu vecumā ieslēdzas viegla mizantropija, jo "maniem vienaudžiem tak vajadzētu zināt labāk", pie 60 būs vispār pilnīgs horrors, iedomājies, tas pats 20gadnieks, tikai ar 40 gadu pieredzi, kas viņam neko nav devusi

Sāku smērēt acīs rīcineļļu

lokāls Veldze izmeta Buša Hārtshorna cimdu. Varbūt kādam ir otrs Rains alta puffer dūrainis? (nopirktu)
https://modivo.lv/p/rains-cimdi-alta-puffer-mittens-w2t3-16070-melns-0000303161170

Dvehseles miers ir visdahrgahkaa manta

o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.

“I see Eileen as a wayward walking country minister posing as a dyke poet. Her mind is the most expansive mind I’ve ever had the pleasure of being in contrast to. There is no thought or impulse of mine, be it revolutionary, feminist, radical, dirty, beautiful, silly, abstract or murderous, that feels ugly. That totally frees me up to say to myself: more, more, more.”

Nevaru izškirties starp mâlu un porcelånu. Ja viens ir vienradzis un otrs ir krupis, vai kristietĩba vs šamanisms. Neiespējamas un varbūt nevajadzīgas izvēles

velobraucēju uz Mežaparka celiņa tik pat cik pienenīšu tā malās

"vairāki simti kilogramu svaigi gatavota ēdiena, ko neviens neēd" - man vēstījumi vienmēr atnāk precīzos teikumos, kur svarīgs ir katrs vārds. šo teikumu es šonakt dzirdēju ļoti daudz reižu.

to ēdienu gatavojām mēs kopā ar darbabiedriem, tie bija tādi kā rīsi ar pesto un citiem zaļumiem, un, tā kā neviens to negribēja ēst, mēs to klājām uz grīdas vienā no izstāžu telpām, līdzīgi kā suši. izlīdzinādami ar logu tīrītājiem garos kātos

hei mazā, viss ir draza, bet es tev došu acis saredzēt skaisto,
sacīja magdalēna

Kas ir Latvija?
Vai zināt Kanādu? Tagad iedomājieties to daudz kompaktāku un glītāku, ar jūgendstila arhitektūru un Eiropā.