| |
| |
to smadzeņu trenēšanas sajūtu labi atceros, sākumā tā bija galvenais dzinulis, ja tā padomāju. Kamēr aptvēru saderīgu klucīšu formas. Tagad mazāk to sajūtu uzķeru, laikam iegūlusies intuīcijā. Bet parādījusies cita - kad pamanu, ka simtreiz dzirdētam vārdam tulkojumu nezinu, bet nozīme ir skaidra, unikāli iederīga, tā vienkārši. Izlec, kad meklēju prātā kādu vārdu, runājot krieviski, hahah. Vai kad pati ar sevi runāju. teorētiski varētu uzņemties vēl kādu valodu, bet tas šķiet kā neuzticība brāļukiem hehe. Laikam pamatā ne visai teorētiski iemesli Jā, man šķiet, ka cilvēks, intensīvi kādu valodu mācoties, tajā sāk domāt un ar sevi sarunāties. Tad tas var pēc kāda laika pāriet, taču, ja netiek līdz tai stadijai, ka bez vārdnīcas var sākt virpināt vienkāršus sadzīves teikumus, tad nav bijis klikšķa. Par katru valodu ir tas "use it or lose it", taču nav jēgas būt mantkārīgam. Pēc 20 gadiem gan jau ar krievu/angļu valodu pietiks šajos platuma grādos, taču man ļoti patīk lasīt orģinālvalodā. Piemēram - https://lt.wikipedia.org/wiki/Jurga_Iva Un https://en.wikipedia.org/wiki/Hanne Abas ir vienaudzes, raksta līdzīgi. Norvēģu valoda gan daudz cietāks rieksts. Rīgā, Misiņa bibliotēkā ir grāmatu maiņas/atdošanas punkts. Tajā, kas ir pie Kongresu nama. Bet nu man ir paziņa, kas iepriecējās Lietuvā un katru mēnesī ir Rīgā. Viņa man atvestu, ja vajadzētu. Vēl svešvalodu bibliotēkā Rīgā. Kopkatalogs |