to smadzeņu trenēšanas sajūtu labi atceros, sākumā tā bija galvenais dzinulis, ja tā padomāju. Kamēr aptvēru saderīgu klucīšu formas. Tagad mazāk to sajūtu uzķeru, laikam iegūlusies intuīcijā. Bet parādījusies cita - kad pamanu, ka simtreiz dzirdētam vārdam tulkojumu nezinu, bet nozīme ir
skaidra, unikāli iederīga, tā vienkārši. Izlec, kad meklēju prātā kādu vārdu, runājot krieviski, hahah. Vai kad pati ar sevi runāju.
teorētiski varētu uzņemties vēl kādu valodu, bet tas šķiet kā neuzticība brāļukiem hehe. Laikam pamatā ne visai teorētiski iemesli