Šeku reku, šodien veikalā nopirku ķilavas. Lai būtu, ko ēst pie kartupeļiem, biezpiena un krējumu. Jo lociņu stulbajā Mego jau kuro reizi nebija. Tātad, tumšu un naidpilnu domu pārņemts, paņēmu ķilavu bundžu un iemetu to grozā.

Mājās atvēru bundžu. Izrādījās, ka visas ķilavas ir ar galvām un neatpreparētiem vēderiem. Vienlaikus ar šo atjautu, apskaidrojās arī atmiņa. Patiešām, senajos aizlaikos, kad vēl dzīvoju ar vecākiem, un šad tad pirkām tās ķilavas, viņas tika tīrītas (t.i., tīrīja citi, bet es tikai tā starp citu biju atcerējos, ka kāds viņas tīrīja).
Sapratu, ka pat aptuveni neatceros, kā tad viņas tīra. Zināju, ka tīrīšanas rezultātā bija jāsanāk tādām glītām muguriņām, bez galvas, astes, mugurkaula un iekšām.

Tad nu kā mantru pie sevis skaitīdams anekdoti par melnajiem ikriem, ņēmu pēc kārtas visas mazās zivteles - visu bundžu - un cirtu tām galvas un astes, ar naža galu ķeksēju ārā iekšas (priecādamies, ka neurbinu zobus no cūkas galvas), un tā arī netiku galā ar mugurkaulu. Tikai pāris ķilavām tas kaut kā nejauši izrāvās. Tā arī izriju visu bundžu. Kraukšķinādams mugurkaulus.

Noslēdzot iepriekšizklāstīto (re, arī šī palaga rakstīšanas iemesls), gribu vaicāt:
a) vai kaut kur ir nopērkamas ķilavas (mazās - apmēram mini šprotu izmērā), kas jau būtu iztīrītas?
b) kādas metodes dod vislabāko (vistīrāko gala produktu) rezultātu mugurkaula dīrāšanas rituālam?

Ko teiksiet?