skukai nav taisnība. ķilavas tīrot, galvas ka reizi negriež not, bet atstāj, lai vieglāk preparēt. tad nu tā - ņemam dēlīti, divas bļodiņas (vienas toposhajiem filejas gabaliņiem, otru - kišķām un galvām), dakšiņu un asu, viegli lokanu nazi. iedur dakšiņu kaklā, tobiš, uz reiz aiz galvas, un viegli slidina gar dakšu nazi ķilavā iekšā, līdz jūti, kad tas atduras pret mugurkaulu - STOP! - tagad asmeni pavērs nedaudz ieslīpi un laid gar mugurkaulu lejup astes virzienā - tā nogriezīsies viens sāniņš. tad apmet to pusģindeni uz otru pusi un tieši tāpat noskalpelē otru sānu. gala rezultātā tev būs divas sānu filejas (atsevišķi) un galva ar mugurkaula asaku (attiecīgi - kopā - tā kā karikatūrās mēdz zīmēt). kiškas parasti paliekas pa vidu un tās nākas ar dakšiņu nobakstīt nost, bet kad ar laiku iemanās, tad tās meistarīgi tiek atstātas pie vidējās asakas. pērc pēc iespējas lielākas ķilavas, jo tās vieglāk tīrās. un tās, kas sālītas ar visām kiškām pēc idejas skaitās garšīgākas, jo sekmīgāk simulē "iepuvuma" aromātu.