Man ir bijis, ka atceros nenormāli foršus pasākumus/notikumus tikai tad, kad izlasu kādā savā vecā dienasgrāmatā. Un rodas forša asociāciju ķēdīte un riktīgi labas sajūtas tikai no izlasīšanas un atcerēšanās.
Tas ir tāds labs pozitīvs lādiņš tiem brīžiem, kad šķiet, ka manā dzīvē vispār nekas nenotiek - izlasi un saproti, ka ir noticis, notiek un notiks. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet aprakstīt, kā tu saki, nenormāli foršus pasākumus - man liekas, ka tas ir drusku savādāk nekā aprakstīt to, cik esi nenormāli forši laimīga. pārlasot notikumu aprakstus, atmiņā atnāk tā laimes sajūta, bet otrādi gan nez vai :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet ja tā laimes sajūta visbiežāk atnāk ikdienā bez īpaša notikuma/pasākuma? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm, tad kā to pierakstīt? "šodien es bez īpaša iemesla sajutos briesmīgi laimīga"? un to pēc gada pārlasot, tu tiešām atcerēsies, kā tas bija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nē, tā nē : D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kā?

(Reply to this) (Parent)