Janvāris 3., 2007
12:07 Palasījos, padomāju, un sapratu, ka pati dura. forši ka var tā sarunas patīt atpakaļ. neatceros, kur lasīju, ka cilvēkiem sagādā baudu radīt ideālus, uzcelt tos uz troņa, kaut patiesībā tie ir tikai cilvēki, un pēc tam no tā troņa nogāzt, jo izrādās, ka ir tikai cilvēks. uz mani tas noteikti attiecas. un to, ka kādu esmu atkal idealizējusi, es saprotu tikai tad, kad viļos. Kad attopu, ka tomēr cilvēks, dzīvs un visīstākais cilvēks, savādāks un līdz galam nekad neizprotams. un tā kā mainos gan es, gan citi, un pārpratumi noteikti var rasties arī ja iepriekš tādu ir bijis maz (vai arī vnk es neesmu to zinājusi/pamanījusi). nu tā. cerams jau ka būs labi.
|
Comments:
|
|
|
|
Sviesta Ciba |