|
Janvāris 2., 2007
19:55
nez kāpēc man tik ļoti vajag, lai cilvēks saprot, ka ir mani sāpinājis? ar tiem tekstiem, ar kuriem svaidās tie, kas "tikai to labāko vēl". ar tiem "nu kāpēc tu ne ar vienu nesatiecies/nestaigā uz randiņiem?" Ar tiem, kas no tās pašas sērijas kā "Nu, vai tev beidzot ir kāds vīrietis?" vai "Kad tad tev būs vīrs/bērni/ģimene?"
nu nevaru likties mierā.. varbūt tāpēc, ka man tas cilvēks ir svarīgs? un man ir svarīgi, ka viņš mani saprot? varbūt tāpēc, ka cilvēks pats apgalvo to, kam, ar mani runājot un attiecībā uz mani neticēja.. varbūt kkam pati nevaru pārkāpt pāri... lai gan, varbūt nevajag? kas pagājis, pagājis. nav ne pirmais, ne pēdējais, kas manā dzīvē kādu brīdi pabijis un nozudis..
|
Comments:
tu jau pati arī svaidies.. ja kas.. nav jau tā, ka tikai viens pasaulē ir labs, bet visi citi kakas..
es jau saprotu, ka šujos par kko ko pati nemāku pieņemt/atzīt utt.. tik nevaru saprast, kāpēc tik ļoti un ilgi. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}