|
Jūnijs 27., 2004
18:02 - sajūtas
Ir viena tāda forša sajūta - ka tu dzīvo. Kad ar katru ķermeņa daļu pilnībā jūti un apzinies, ka dzīvo.. ikdienā es to bieži vien pazaudēju, bet laiku pa laikam viņa uzrodas :)) Un vienlaicīgi es šodien arī apjautu, ka tērēju laiku lietām/darbiem, kas man patiesībā nav svarīgi.. Bet, kad nav tās pirmās sajūtas, nespēju nodefinēt, kas tad ir svarīgi (nu teorētiski varu, bet tā nav nodarbošanās par kuru maksātu naudu :)).
Un tad vēl ir tāda sajūta - ka tūlīt, tūlīt sapratīšu ko ļoti lielu. Kaut ko, kas ir ļoti liela gudrība. Tas ir manī, bet kautkas pietrūkst, lai to apzinātu.
Šī sajūta man laiku pa laikam rodas jau vairākus gadus. Un vienmēr ir tāda, kā bezpalīdzība - par to, ka nespēju saprast. Un gribu satikt kādu gudro/viedo, kurš palīdzētu atrast, saprast. Šodien sapratu - neviens man nekad nepateiks, kas tas ir, un ko darīt, lai saprastu. Tāpat kā nevar izglābt no jūras.
Man šodien divas dienas: no rīta pabeidzu lasīt OkeānsJūra. Grāmata, kas rada dīvainas un dziļas sajūtas. Un vēl jo vairāk - dāvināta grāmata. Ne man dāvināta.. Uzrakstīju īsziņu. varbūt nevajadzēja.
Lai varētu iesākt dienu vēlreiz no jauna ar citām sajūtām - pagulēju pāris stundiņas :)
Man brīžiem šķiet, ka man nav pagātnes. Viss, kas ir noticis, ir šobrīd un tas, kas ir bijis - tā neesmu es šodien. Nu bet tā arī ir - es šodien esmu viss, kas es esmu bijusi, bet kas es esmu bijusi - tā neesmu es šodien.
Nopirku Martini pudeli.. :))
Un vēl šodien jāpastrādā. Bet ar tādām sajūtām, kādas ir - negribas.
Skatījos kartē un domāju par tām dažādajām pasaulēm tur. Āfrikā, Dienvid un Ziemeļ-amerikā, Āzijā... Pareizāk pat nevis domāju, bet sajutu.
Man jāmācās savas sajūtas izteikt burtiem. Jo vairāk es tām uzticos, jo vairāk rodas nepieciešamība kādam tās izteikt. Kaut labāk būtu vienkārši iedot sajust.
Ir pagājis tikai gads kopš Itālijas, bet sajūta, ka būtu pagājusi vesela dzīve...
... /pēc divām stundām/ ...
Es tik ļoti baidos pamest/sāpināt citus, ka neapzināti daru tā, lai pamestu mani. Es itkā jau zināju, ka man ir bail pamest (un es pat zinu, kāpēc man ir bail) bet nebiju to sasaistījusi ar savu rīcību un attiecībām...un to iznākumiem. dīvains radījums ir cilvēks. bet skaists.
neprātīgs un ārprātīgs... ne-prātīgs ir tas, kurš dara to, kas nav prātīgi. ār-prātīgs - ārprātīgs stāv ārpus prātīgā saprašanai..
paskatījos kalendāro plānu un nolēmu šovakar nestrādāt. :)) rīt, ja piecelšos agri - pārplānošu darbus, pārāk daudz jau neesmu iekavējusi.
citādi visu pēcpusdienu ar vienu smadzeņu daļu domāju par to, ka neesmu kautko izdarījusi..
klausos zemfiru - to disku, ko klausījos pagājušo gadu pēc Liepājas brauciena. Tas brauciens, mūzika un šodienas grāmata kopā rada nereālas sajūtas. Jo es toreiz vienkārši sēdēju un skatījos uz jūru. viena. ilgi. ļoti, ļoti ilgi.
... /vēl pēc divām stundām/ ...
bāc, es sāku gaidīt zvanu.. priekš pastaigas tā kā par vēlu, bet varētu kaut ko satīrīt/sakārtot. vai varbūt gultasveļu izgludināt.. :))
Mūzika: zemfira
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/2695/981) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) str |
|---|
| Date: | 28. Jūnijs 2004 - 11:50 |
|---|
| | | (Link) |
|
feina tev bij diena;)
un tik daudz burtu....
apsveicu...
smuki....
[ manas daudzās dienas- nespēj burtos salikties, laikam atstāšu tāpat...] |
|
|
