|
Oktobris 18., 2010
09:00
Par vecomammu būtu daudz ko rakstīt, bet šodien vairāk par vakardienu. Dīvaina sajūta apjēgt, ka es esmu tā, kas zināja, kur stāv šim pasākumam paredzētās drēbes, kas zina mīļāko operu, kuras mūziku varētu spēlēt, kas aizdedza svecīti un mudināja pārējos darīt to pašu. Ka es tajā mājā patiešām biju vajadzīga. Praktiskās apbedīšanas lietas gan nokārtos tētis un krusttēvs, es palīdzēšu cik varēšu kapos (pirms tam jāsakopj, bildīte jāuzliek, pie bērēm būs jāpārslēdz līgums). Un pēc tam es būšu tā kam pēc tam būs jāizskata visas mantas un jāizlemj, ko ar ko darīt - šis nedaudz biedē, jo atceros tikai dažas lietas, kas kuram ir paredzētas..
Tas, ar ko nespēju samierināties - ka cilvēks tik ātri paliek kā maza vaska lelle. No tāluma tā kā ir vecāmamma, bet tuvumā - nu nav, nav tur vairs paša svarīgākā.
|
17:18
Laba, bet nogurdinoša diena bez pusdienām. Vienubrīdi tā kā vājums uznāca, bet pārgāja.. Būs jāizdomā, ko rīt - vai diebt pašai uz gulbi, vai vispirms pie doca. Bet tagad jāsaņemas, jāpieceļas un jādodas mājās beidzot ko normālu ieēst.
|
21:18
Stundinjas vietaa nopampu triis. Juutos labi, tik ko naktii dariishu?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |