|
Jūlijs 28., 2005
11:47
un ir uz pasaules kāds, kurš iespējams nemaz nenojauš, cik bieži es vēroju viņa kaklu un matu sprogu aiz auss.. un rokas, kas pārāk nopietnas fotogrāfē, un papēžus zandalēs.. cik bieži es ar acīm neuzkrītoši sameklēju viņu un cik ļoti es gaidīju katru smaidu...un cik ļoti es gribēju viņam pieskarties un sajust viņa pieskārienus..
un tad iedomājos, ka varbūt arī es par kaut ko pat nenojaušu.
un ka tā tam ir jābūt un jāpaliek.
|
12:39
un man iepatikās, ka ejot lejā pa trepēm svārki man kā MM bija jātur. :D
|
14:48
Un pāris patīkamas lietas:
1) ka izlasot manas piezīmes uz lapas, darba vadītājs jautā, vai to jau ir izskatījis viens no krutākajiem recenzentiem;
2) ka saprotu, ka manas darba spējas ir stipri lielākas nekā daudziem
3) ka daru un esmu pārliecināta, ka tas, ko izdaru ir labā kvalitātē
ir labi justies pārliecinātam... tomēr viss vēl nav...
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |