Jūlijs 28., 2005
smille | 11:47 un ir uz pasaules kāds, kurš iespējams nemaz nenojauš, cik bieži es vēroju viņa kaklu un matu sprogu aiz auss.. un rokas, kas pārāk nopietnas fotogrāfē, un papēžus zandalēs.. cik bieži es ar acīm neuzkrītoši sameklēju viņu un cik ļoti es gaidīju katru smaidu...un cik ļoti es gribēju viņam pieskarties un sajust viņa pieskārienus..
un tad iedomājos, ka varbūt arī es par kaut ko pat nenojaušu. un ka tā tam ir jābūt un jāpaliek.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |