es pavadu pārāk daudz laika ārpus mājas, lai pavadītu gana daudz laika ar lopiņu. varētu kādu žurku un vazāt visur līdzi, bet man žurkas nesaista.
Bruņurupucis? Tāds maziņš, mazītiņš? :)
Bet vispār - priekš kam tev zvēriņš, ja ir Ciba? Re - iepukstēji, ka nav ar ko parunāties, un cik daudzi saskrēja glābt no vientulības un melanholijas ;)
Cibai nav ožas un taustes. Un arī dzirde tāda ar aizturi. Asinhronā komunikācija nevar pilnība kompensēt sinhrono.
Skype? Mob.tel.? Ar apšaubāmu iemeslu pie kāda ciemos uzprasīties/ pie sevis uzaicināt? Darba kolēģi?
/Minu, varbūt kaut kas izrādās vēl neizmēģināts un noderīgs :)/
labs risinājums - pie manis var uzprasīties ciemos, bet nebraukt (aiztaupās garš gabals, bet tu zini, ka vari atbraukt ciemos, un es zinu, ka pie manis ciemos kāds grib braukt)
nu nez, nez, pēdējā laikā gabals nav attaisnojums. vakar biju 2x salijis, braucot ar riteni, i vēl pušumi nomazgājušies, bet vissviens aizbraucu šahu paspēlēt, kur biju solījies.
Ar riteni kaut kā savādāk tie gabali liekas. Un neatkarība no sab.trans. ļauj braukt pat tur, kur citādi ne īpaši gribētos.
Un, ja par mājdzīvniekiem ārpus mājas, tad nāk prātā kāds Cēsu iemītnieks, vīriņš gados; viņam, savukārt, ir mājdzīvnieks - Milzīgs Pelēks Trusis, kuru viņš praktiski visur stiepj līdzi. Pasmags gan izskatās, un uz abām rokām nesams, toties, kad palaiž tāpat vien pastaigāties, tad ir ļoti uzjautrinošs skats, kā tas Trusis ļeko savam saimniekam līdzi.
(Ja es tik maz nebūtu dzīvoklī un uzskatītu par iespējamu turēt mājdzīvnieku, droši vien izvēlētos pundurtrusi. Tikai tie čubziki esot šausmīgi nadzīgi uz vadu graušanu, tīkla vadi, televīzijas kabeļi un viss pārējais ejot uz urrā.)