O jā. Man acis is svarīgs instruments. Acīmredzot. :D Es uztveru lielus apjomus teksta vienkārši uzmetot aci un tad zūmēju uz detaļām. Lasot es uztveru ne tikai konkrēto tekstu, bet arī visu apkārt.
Bērnībā nelietoju grāmatzīmes. Man bija izpratne (tāda vāja) par visu grāmatu, ko esmu lasījis, ko neesmu un kurā vietā esmu atšķīris.
Tagad grāmatas lasu maz, atrofējos.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/170838/821) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ieva |
|---|
| Date: | June 2nd, 2020 - 10:41 am |
|---|
| | | (Link) |
|
jap, man personīgi fotoatmiņa jaunībā bija ļoti izteikta. bet arī tas, ko saki par to kopizpratni - vienmēr lasīju 5 grāmatas paralēli (katru diezgan lēni), un viņas visas paralēli dzīvoja manā apziņā.
pieaugušā vecumā daudz esmu pārnesusi uz datoru - piemēram, necenšos atcerēties faktus, ko varu sagūglēt pie vajadzības. kas it kā liekas ļoti ok, bet vienlaikus jūtu, ka pārvietojos tikai šajā kopizpratnes telpā. ik pa laikam mēģinu sevi novilkt apzināti faktos, jo citādi riskēju ar spekulāciju. man liekas, katram savas tendences. citiem atkal grūti tai absrakcijā tikt, zato viņi operē ar nenormālu faktoloģisko bāzi.
