Kā konfesionāls luterānis varu teikt, ka visam, kas ir dzīvs, ir dvēsele. T.i., paskatoties, kā Bībelē laiku pa laikam uzpeld vārds 'dvēsele', nav nekāda pamata domāt, ka dzīvniekiem tās nav.
Jautājumā par brīvo gribu, protams, katoļi alojas, jo cilvēkiem tādas pēc grēkā krišanas nav. Tas ir viens no centrālajiem reformācijas strīda jautājumiem. Līdz ar to gribas jautājumā cilvēks no dzīvnieka vairumā gadījumu atšķiras ļoti maz, t.i., tas nav izšķirošais kritērijs. Varētu pat teikt, ka dzīvnieki un daba vispār kā radība ir "tuvāk Dievam" nekā cilvēks, kuru no Dieva šķir bezgalīgs grēka bezdibenis.
tas ir simtgadīgs strīds? Tad jau svētos rakstos skairības nav?
Nu protams ka nav, tie ir miglaini alegoriski teksti kurus katrs interetē kā vēlas. Tas attiecas uz jebkādiem svētajiem rakstiem - Toru, Korānu, VD/JD, Bhagavatgitu, Nostradamusa katrēniem, Mormona grāmatu un tā tālāk.
Jā, ir labi, ka par to tiek runāts, pat pšaubāmu sektu iekšējās sarunās. Ateistiem/materiālistiem par šīm, cilvēkam centrālajām tēmām, nav pat bāzers ar ko sākt, jo visu kas kaut kādā kultūras zeitgeistā nav modīgs, vajag vienkārši "ārstēt" pēc kaut kādiem random kritērijiem.
reizēm vajag ārstēt tieši to kas ir modīgs
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}