Man šķiet, ka „pagriez otru vaigu” ir lielāka gudrība (jo ļaunums mazinās pasaulē) nekā „sit pretī” (konkurences cīņa par izdzīvošanu, utt., man taču pohuj, ka zinātnieki atklājuši ka dzīvnieku pasaulē ir tā un tā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļaut sevi sist ir nevis gudrība, bet verdziskums, un tas tāpat neatbild jautājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neļaut sevi sist? Bet kā? Sist pretī? Dzīvot kolbā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pretoties netaisnībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas vienam netaisnība, otram taisnība. Pretosies — būsi pret kādu citu netaisns (bumba trāpīs nejaušam)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu esi dzirdējis par tādu principu kā "nevardarbīga pretestība"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, esmu. „Nevardarbīgs” vispār skan smieklīgi, princips „nepieskarties ar pārmērīgi lielu paātrinājumu otram”, man šķiet, būtībā nevis cilvēciska (sarežģīta, dziļa...)attieksme cilvēkam pret cilvēku, bet nodarbošanās ar mehāniska pieskāriena paātrinājuma kontroli. Tam vajadzīga nevis reliģija, bībele vai smadzenes, bet manometrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atvaino, bet ko tu tur gvelz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas bija sakāms, to pateicu. Neder? nu tad neko.

(Reply to this) (Parent)

Svarīgi, vai tu spēj piedot kādam, kas izdarījis, tavuprāt, netaisnību pret tevi vai nē. Pārējais izriet no tā. Un, ja nepiedosi, kā tu sev nopamatosi, ka jāturpina „nevardarbīga pretošanās”? Negribēsies atriebties vardarbīgi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pretoties nenozīmē atriebties.

(Reply to this) (Parent)