Kaut cik pārzināt kādu jautājumu nozīmē reizēm saskarties ar avotiem, kas ir virspusēji pārliecinoši, bet, piemēram, liek nepamatotu uzsvaru vai kaut ko izlaiž vai neskaidri formulē, un reizēm šāds avots ir bijis jau iepriekš redzēts, bet vienkārši bija licies, ka tu to nesaproti, nevis ka avotam ir trūkumi.

Vikipēdija tam ir parasts piemērs; veidot pašam savu intuitīvo izpratni vai kopainu ir vieglāk nekā veidot kopēju, tāpēc daudzi nemaz neuzņemas labot trūkumus Vikipēdijas šķirkļos, pat ja tos redz, bet tajā pašā laikā šķirkļi ir ieturēti vai mēģināti ieturēt enciklopēdiskā stilā, tāpēc izskatās kaut cik ticami.

Es to pieminu saistībā ar politekonomijas jēdzieniem kā liberālisms, fašisms, sociālisms, labais un kreisais spārns, u.c.; tie it kā ir vispārzināmi (izņemot neoliberālismu, kas ir atsevišķs stāsts), bet cilvēku priekšstati par tiem mēdz būt kā Vikipēdijas raksti: savirknēti vārdi, kas seko it kā pareizai formai, un tāpēc it kā apliecina zināšanas (ne tikai citiem, bet sev), un it kā pareizā forma ļauj vainot citus, ja paustais neliekas skaidrs vai pareizs.

Varbūt vēl labāks piemērs ir Quora: tas ir bēdīgi slavens avots, jo piesaista tik daudz pretenciozas un viszinīgas atbildes, bet vienlaicīgi ir populārs, un reizēm var pēkšņi saprast, ka esi lasījis, piemēram, attiecīgās jomas profesoru, to neapzinoties un uztverot kā kārtējo viszini; vai, vēl labāk, esi lasījis sarunu starp profesoru un viszini, kurā sākumā tas nebija skaidrs un saruna atgādināja “dots pret dotu” līdz viszinim uzkrājās izdevības sevi atklāt.

Es sarindotu minētos jēdzienus ar neoliberālismu un sociālismu kā vieglāk un kodolīgāk definējamos, bet liberālismu un fašismu kā sarežģītākus. Attiecīgi, nezināt pirmo definīcijas ir nolaidīgi, bet izvairīties definēt otros ir saprotami, bet tas tāpat ir nepieciešams.