Pāris izcēlumi no zināma lietotāja:

Atklāts karš ir labi, jo uz lauka var skaidri saskatīt ienaidnieku, izaicināt un sakaut viņu.

Nevienu pašpasludināto 21.gs. nacīšu mednieku nekad nav interesējuši godīga domu apmaiņa, jo viņiem visas atbildes ir jau gatavas, tāpēc viņi visās instancēs jāizaicina un jāvazā aiz deguna.

Angliski ir jēdziens playbook, un reizēm šīs grāmatas ir izteikti ļaunticīgas, un reizēm (vai pat bieži) šādi cilvēki ir pārāk stulbi, lai to slēptu, bet tas joprojām iedarbojas uz viltus centriski ievirzītajiem: ja ņem vērā tikai teiktā virspusējo nozīmi un izturas pret sarunas dalībniekiem sklerotiski, it kā nebūtu iespējams atcerēties iepriekšējās sarunas, it kā katrs izteikums būtu pāršķirta jauna lapa, tad "saruna ir saruna"; tad jebkas izskatās pēc domu apmaiņas.

Patiesībā gan cilvēki atceras un redz, ka ne visi spēlē pēc godīgiem noteikumiem, bet izvēlas pievērt acis: pretinieki un sabiedrotie ir izvēlēti, bet centrisma ietvaros netiek atklāti atzīti. Tāpēc arī tas ir viltus centrisms: pastāv redzama koalīcija starp "fašīgo" un centrisko politiku, jo dekontekstualizēta, noplicināta saziņa piesedz abus, un mērķi ir gana līdzīgi; centristiem interesē saglabāt sev izdevīgo status quo, un "fašīšu" interesēs ir, ka status quo ir labējs un turpina slīdēt pa labi.

Par slīdēšanu runājot, piemēram, ir ne pārāk sens pētījums par to, kā JūTūbes algoritmiskā satura kūrēšana slidina lietotājus pa labi, kas ir redzams pēc tā, ka tie paši lietotāji iesaistās ar komentāriem no sākuma nomināli labēji centriskos avotos, un ar laiku pāriet uz galēji labējiem, bet tas pats nenotiek ar kontrolgrupām. Ikona tam varbūt ir Džo Rogans, kas it kā neieņem puses, bet patiesībā sniedz neizaicinošu un plašu platformu pārsvarā labējiem tēliem. Tam ir izņēmumi, bet tie ir salīdzinoši reti, bet tāpat kalpo kā aizsegs, jo kurš gan ies pats pārliecināties un skaitīt kopā un kategorizēt podkāsta viesus, un avoti, kas to ir izdarījuši, neskatās, jo automātiski ir "neobjektīvi".

Sarunvalodā ir izteiciens "tumši cilvēciņi", un psiholoģijā ir jēdziens "tumšā triāde", ko veido trīs personības iezīmes:

• Narcisisms (lielummānija, lepnums, egoisms un empātijas trūkums)
• Makjavelliānisms (tieksme ekspluatēt un manipulēt, amoralitāte, neiejūtība, savtība)
• Psihopātija (antisociāla uzvedība, impulsivitāte, savtīgums, cietsirdība, sirdsapziņas trūkums)

Patoloģizēt ir slidena nogāze, bet es to pieminu tāpat, jo Cibā ir vairāk par vienu klīnisku gadījumu, kas dežūrē stats/latest.bml un "šitpostē", "gaslighto", apmelo, utt., un ir iepriekšējā ierakstā minētajā koalīcijā ar cilvēkiem, kuri paši to neatļaujas, bet kuriem tāda uzvedība un šādu cilvēku sabiedrība liekas pieņemama.

Pirms laika ar ingmars runājām par to, ka Ciba ir noteiktā ziņā labāku laiku atlieka, jo ierakstus rāda vienkārši hronoloģiski nevis pēc uzmanības saistīšanas algoritma, bet tā ir atlieka arī sliktākā veidā, jo "moderācijas" rīki ir tik salīdzinoši ierobežoti. Sekas tam ir tādas, ka cilvēki, kas negrib pazemoties un iesaistīties "apgaroto" centristu slikti smirdošajās telpās, ir savā ziņā trimdā.

Es tikai gribu lieku reizi izcelt, par ko ir runa: tas, ar ko tu biedrojies, par tevi daudz ko izsaka. Gods nav tik novecojis jēdziens; tas ir tikai novājināts uz "laiku", sekotāju un retvītu fona, un joprojām ir cilvēki, kas nevarētu ar sevi sadzīvot, atsakoties no pašcieņas.

Personības iezīmes ir iespējams kopt; tas nav vienkārši kaut kas iedzimti piemītošs. Iepriekšējā ieraksta citāti ir izpausme tam, ka tiek kopta "tumša" personība; ka tiek mērdēta spēja sadarboties un saprasties. Trampisms šādā ziņā ir traģiska pasaules parādība, jo Tramps kā veiksmīga narcisisma simbols iedrošina to atdarināt.

Labticība nozīmē uzņemties atbildību; pretstats tam ir izturēties it kā iekārta būtu neatkarīga aukle, kas parūpētos par visiem nopietnajiem jautājumiem, un ka paša loma būtu tikai pasīva. Cibā vienā gadījumā vajadzētu iejaukšanos no tās uzturētājiem, ja kāds saņemtos to palūgt, bet katram savu telpu ietvaros arī ir iespēja uzņemties par tām atbildību. Tā ir maksa par Cibas salīdzinošo atpalicību, ka tā ir salīdzinoši anarhiska un noteikumi ir pašu rokās. Pasīvā attieksme, pie kuras radina lielās privātās platformas, kurā kārtību uztur darbinieki, neattiecas uz Cibu.