čurāšana dušā tas tomēr ir drausmīgi, nekad neesmu to sapratis. nu labi, tās čuras varbūt arī aizskalojas un smaka pazūd, bet kaut kāda, es nezinu, aura vai kas tamlīdzīgs tomēr paliek. turklāt cilvēks tad stāv pats savās čurās un nedodies vēl apčurā sev kājas. un vispār - tā vienkārši ir šausmīga neinteliģence tā darīt. es nezinu, vienkārši brīnos, kā cilvēki var ar kaut ko tādu lielīties. kaut kad pasen lasīju kādā žurnālā, kur aktrise dzintra klētniece lielījās, ka čurājusi ausgusā. nu tas jau nav labāk, pat vēl trakāk. kur rokas mazgā, tur arī iemīž, kaut kāds padomju mantojums.