Kara filmās vajag varoņus, kas iet caur uguni un lodēm, šķīst asinis un vīri krīt cits citam priekšā, lai kristu kā varoņi. Tāpēc man reāli patika kādreiz skatīties slow-mo Likteņa līdumniekus (tiesa gan, tas seriāls par Otro pasaules karu,bet bija iepīts iekšā arī pirmais pasaules karš drusku, kur vecajai saimniecei karā gāja dēli, no kuriem divi laikam neatgriezās atpakaļ, bet pēc vairākām dekādēm uzpeldēja viena pazudušā dēla sieva) Visiem tēliem reāli bija kāda darvas karote, Blaumaniski eksistenciālas izšķiršanās teju katrā sērijā un reāli baisas lietas tika parādītas bez kara filmu tipiskajiem līķu tuvplāniem.

(Reply to this) (Thread)

Jā, ne kaujas un krišanas svarīgākais, bet vai prot visu likteni nospēlēt un uzfilmēt. Ir tāda sena filma ar Marlonu Brando "The Men" - neviena kauju skata, bet tik daudz kara nospēlē. Par "Likteņa līdumniekiem" arī tev piekrītu.

(Reply to this) (Parent)