Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

1.7.11 20:40 - sis tas un nekas

Biju iepazinusi pilnas darba nedelas trukumus- tik pat ka vairs negatavoju, bet edam restoranos, majas valdija haoss, jo to vispar netiriju (labakaja gadijuma izsucu, kad minkas spalvas saka lidot pa gaisu), bet pats trakakais- man loti pietruka brivo vasaras ritu, kad uz balkona baudiju brokastis un lasiju gramatu, ka ari, protams, braucieni uz pludmali, kad visi strada, bet es baudu saules peldes. Tagad man joprojam nav siltie vasaras riti, bet toties divtik izbaudu vakaresanu un balkona ar tabacinu un gramatu. Vakar un sodien negaju vingrot, tad nu kartigi izsrubeju maju un pat nomazgaju logus. Nu valda kartiba :) Diemzel vel neesmu neko pagatavojusi, jo ledusskapi valda totals tuksums.. Toties tagad ir pamats atkauset saldetavu, ko cerams, izdarisu 7dien, jo rit ir drauga tusins. Vel japadoma, ko ipasu sarikot viram vina dz.d.
Patiesiba laiks tik sasoditi atri skrien, ka bail atmosties aukstaja rudeni, kad prieksa gara ziema..
Ir jau ari daudz plusu manam darbam, jo varu sad tad panemt brivu, lai aizbrauktu pie draudzenes, tapat ari ir brivas visas brivdienas un nav jaraizejas, ka naksies palaist garam kadu pasakumu, jo ir mainu darbs. Pats darba laiks ari ir fors, jo galvenais visu ir padarit, tad nu ierodos ta ap pl10:30 un dodos prom jau pl17 :) Tas ari ir iemesls, kadel esmu sakusi vingrot gandriz katru dienu- sanak kadas 4-5x nedela, ja nenoslinkoju ka sonedel.. Tik svars gan nekritas, to norakstu uz muskulu masas palielinasanos, jo jutos tievaka. Ja pa vidu vel nebutu bijusi Jani.. Kas gan bija dikti jauki, jo Londonas masina bija atbraukusi uz Rigu. Ikdiena tik loti nejutu, bet satiekot sapratu, cik loti esmu pec vinas noilgojusies..
Jabeidz plurkstet! Stulbi, ka tel. nav garumzimju, jo nets majas neiet un pats stulbakais, ka tv nobruka skana un tagad jamekle meistars, kas salabos. No vienas puses gan labi, jo bez tv atliek vairak laika gramatam :)

17.6.11 11:40 - Ir lab'.

Mmm.. Darbs tik foršu pasākumu uzrīkoja par godu manai v.d., kolēģes dz.d. un kolēģes pēdējai darba dienai pirms dekrēta. Netraucēja pat aukstums un lietus netika klāt, jo tika uzslieta pamatīga nojume. Garšīgs ēdiens, kokles skaņas fonā un vīniņš.. Radījām arī gleznu-akvāriju, jo pēc fen šui ofisā jābūt zivīm, lai nauda nāk. Tā kā mūsu jaunais ofiss ir pilnībā iekārtots pēc fen šui metodēm, tad trūka tikai zivtiņu. Glezna sanāca brīnišķīga un daudz, daudz labāka kā plānots. Tur noteikti onkulim Freidam būtu ko teikt :)

Citādi nekā jauna, bet tajā pašā laikā daudz kas notiek. Vismaz 4x nedēļā ejam ar draudzenēm vingrot, uz darbu braucu ar savu brīnišķīgo velo (tiesa pēdējo nedēļu slinkoju, jo pārāk pretīgs laiks, kaut citi riteņo pat lietū un aukstumā). Pilnīgi neplānoti esam nolēmuši doties jūlija beigās uz Norvēģiju ar auto. Šķiet, ka būs sasodīti grūti, bet forši vienlaicīgi. Jo izbraucam uzreiz naktī pēc Positivusa un riposim līdz pašam Nordkapam, kas būs pirmais apstāšanās punkts pirms braukšanas gar piekrasti. Darbā viss ir iegājis ritmā, nekas nekur nekavējas un arvien mazāk ir lietu, kuras nesaprotu.
Vispār izskatās, ka pa ilgiem laikiem šī atkal būs vasara, kurā viss notiek, visur jāpaspēj..

30.4.11 22:51 - ...

Esmu iegrimusi darbos. Nākošo nedēļ pārvacamies uz jaunām telpām, tad nu sanāks pamatīga pakošanās un vienlaicīga mēģināšana apdarīt visus darbus. Laiks skrien tik ātri.. Nesaprotu, kur tam tā jāņojo? Šodien noskatīju savu sapņu velo, kurš drīz nonāks manā rīcībā. Mmm, gaidu ar nepacietību :) Patiesībā nav, ko stāstīt. Viss ir labi, viss ir forši un jūtos apmierināta ar dzīvi. Tiesa tā ir nedaudz mietpilsoniska- darbs, mājas, vakariņas, nedēļas nogales neko īpaši nepasākot, bet mani tas apmierina (pagaidām).. Kā nekā nāk vasara, visu šo laiku saulīte mūs ir lutinājusi un ehh, es esmu atsākusi tabaciņas sezonu (tas gan nav labi, bet sasodīti forši gan).

Nākošo nedēļ apņemos piezvanīt draudzenei, kam tā arī šonedēļ nesanāca laika (tam gan nav nekāda attaisnojuma), apņemos nomazgāt logus un līdz galam saraut visus iekavētos darbus (kaut sēdēšu līdz vēlam vakaram), lai maiju varu sākt jaunās telpās ar "jaunu" un sakārotu darba dzīvi ;)

2.4.11 00:18 - atpakal

Gredzens atradas!!! Soreiz Darga pacietiba vainagojas ar panakumiem, jo es jau biju samierinajusies, bet vins nelikas miera un gredzens tagad gul sava kastite :) Tad nu atvalinajums nemaz neizvertas tik riebigs.
Roma bija saulaina un silta, kartejo reizi parliecinajos, ka labak apceloju mierigakas vietas, lai gan ari lielpilsetas ir savs sarms. Visvairak patika mirkli, kad bezmerkigi klainojam pa saulaino pilsetu, baudijam gardumus un keram katru saules staru.. Skiet, ka Riga vel ilgi nevares gulsnat parkos un pat nedaudz cepinaties saulite, tad nu tur keru katru mirkli. Vismaz pagaidam skiet, ka Roma iegulsies plauktina "viss apskatits, atgriezties nevajag", jo lidz galam kkas nepavilka. Lai gan ari par Islandi man pec atgriesanas likas, ka otro reizi turp nebrauksu, bet jo vairak skatijos bildes, jo vairak gribas tur braukt vel..
Ka vienmer top jau nakamie plani, tik tadi krasi atskirigi galamerki, bet ar vienu galveno domu- sopings. Tad jau redzes..

Tagad vel brivdienas un tad 1dien saksies lielie darbi, kas bus sakrajusies nemana.. Negribu pat domat!

20.3.11 10:39 - cik nejauki

Atvalinajums iesakas nejauki.. Vakar abi visu dienu nostradajam, lai nebutu jaiet uz darbu atvalinajuma laika. Tas vel strunts, jo velak tiekoties ar draugiem, spelejam boulingu, kas viennozimigi bija briniskigs pasakums. Viss jau bija forsi, bet tad vakars tika neatgriezeniski sabojats, jo pazaudeju savu fantastisko saderinasanas gredzenu.. Sasodits, man tas tik loti patika! To pat nevar izstastit.. Tas bridis, kad metot bumbu es atklaju ta pazusanu, tfu. Pretigi. Ta ari to neatradam.. Neatceros, ka tik loti kkas man butu paticis, ka sis gredzens. It ka jau tikai manta, bet loti skaista, tuva un ari darga manta.. Sasodits!!! Nu labi, nekas cits neatliek ka vnk izslegt to no savas apzinas un aizmirst, lai necakaretu savu pratu un brivdienas.. Tagad sekos snovosana, ceru, ka vismaz tas mani uzmundrinas. Tad vel 3 dienas un Roma bus klat- tur esot silts. Cerams, ta ari paliks!

13.3.11 14:44 - Kur tas laiks..

Nu gan laicins pagajis, kops neesmu te radijusies. Ta ka jau 2tro nedelu esmu apslimusi, tad Dargais slepo, bet es tupu kafejnica un izmantoju savas spelmantinas prieksrocibas un beidzot varu pieversties cibai..

Patiesiba nav noticis nekas, bet taja pasa laika ir bijusi daudz mazie dzives priecini- Dargais parupejas par manu sapniti un nu jau menesi priecajos par phonu, kurs ir sasoditi forsa padarisana (vieniga kaitinosa lieta ir garumzimju trukums, bet to atsver parejie forsie sikumi). Tapat ari esmu izbaudijusi Taka spa lielisko masazu un briniskigo relaksaciju. Protams, darga padarisana, bet noteikti ir ta verta. Kas vel? Esmu diezgan daudz snovojusi, bijusi uz 3 izradem un pats galvenais, vairs nestradaju brivdienas :) Vispar saulitei spidot biezak, ari dzive liekas rozainaka, ir prieks par draugiem, kuriem ari dzive iet uz augsu.
Pati ar nepacietibu gaidu nakamas nedelas beigas, jo saksies 2 ned. atvalinajums- ceru, ka Roma ir pavasarigi silts ;) 4 sieru pica mani gaida:D Ak, ja! Es kops 9.03. needu galu, jo viss ofiss nolema ieturet gaveni un katrs atteicas no kadas lietas- kafijas, saldumiem, galas utt. Tad nu ta ka man tapat pedeja laika galu gribas dikti maz un edu to aiz pieraduma, tad nolemu, ka mans produkts varetu but tiesi ta. Protams, nesolu, ka Roma to needisu, jo Italija man muzdien ir bijusi esanas celojumu vieta, bet tad jau redzes.. Vismaz patreiz domaju, ka viss bus labi, jo Venecija tapat edu tikai sieru picas- jau tagad nespeju sagaidit, namm!
Redzes, kad atkal te paradisos, jo darba nekad nesanak ielist neta. Vai nu jastrada, vai japlapa ar kolegem :) Katra gadijuma darba dienas paskrien atri un tas ir labi.

31.1.11 21:08 - pamazām, mazītiņām

Nu jau viss pamazām sakārtojas. Darbi ir iegājuši noteiktā ritmā. Viss iekavētais ir paveikts un var uzlepot. Ja janvāris vēl bik kliboja, tad febr. būs perfektā kārtībā, tieši tā kā tam bija jābūt visu laiku. Pamazām pat sanāk palasīties cibu un grāmatas pašķirstīt. Bet lielākais prieks, ka beidzot savam darbam redzu jēgu. Šodien šefs tika informēts, ka martā sākšu strādāt tikai jaunajā amatā (tas gan nav līdz galam izlemts, bet uz to tiek iets). Tīri cilvēcīgi viņš, protams, mani saprot, bet citādi bija satriekts un tā arī pateica, ka "neļauj" mani savākt, jo vienmēr esmu bijusi te, bet tagad viņam būs jālauza galva un jāmēģina atrast kaut uz pusi kko tik sakarīgu kā es :D
Bet vispār gads šķiet iesācies labi un neskatoties uz slodzi jūtos apmierināta. 6dien uz kalna pat sajutu veco, labo kaifu, ko dod laišanās no kalna. Tur noteikti liels pluss bija Ozolkalna krēslu pacēlājiem, kuru dēļ mani ceļi tika saudzēti un vispār nesāpēja. Tagad atkal gribas snovot, tik žēl, ka darba dēļ nesanāk brīvdienas :(

20.1.11 14:12 - saņemies!

Neatceros, kad pēdējo reizi tīrīju māju.. Vai tas vispār šogad ir noticis? Pašai liekas, ka valda pilnīgs bardaks (labi vismaz, ka Dārgais pāris reizes ir grīdu izsūcis), bet tajā pašā laikā, tupu dīvānā, ietinusies dūnu segā, pie TV un kaķis visās iespējamās pozās guļ uz manis. Agrāk pc tika darbināts tikai sīkumu dēļ, ja vajadzēja paskatīties konta saturu, steidzami jāzina kino seansi utt, bet nekad netika iets cibā, draugos vai meilā, tagad dzīve ir kājām gaisā, jo darbā netam nesanāk laika un būšana mājās ir vienīgā iespēja uzzināt kā visiem iet..

Trakākais, ka visu nedēļu jūtos švaki, ķip tā kā slima, tā kā ne. Bet laika slimot man toč nav, ja vien negribu iegrimt vēl lielākā darbu kaudzē. Bet nekas drīz paliks vieglāk un es tik pat kā nesūdzos ;) ,jo man patīk jaunais darbs, tikai vecais kretīnē ārā.


Tagad tik jāsaņemas un jāslienas augšā- jāiztīra māja, jāuzcep šoko cepumi un jāmēģina sapurināt sevi nākamajām 3 darba dienām!

8.1.11 21:47 - darbs

Tad to nozīmē strādāšana?

Darba dienas paiet vienā rukāšanā. Nebiju domājusi, ka 3 amatu apvienošana prasīs tik lielu slodzi pelēkajām šūniņām.. Cerams, ka vismaz kontā tas būs jūtams, nevis tikai noguruma pakāpē. Bet patiesībā nav ne vainas, man patīk, un diena paiet nemanot. Grāmatas paliek nelasītas, filmas neskatītas un pat jaunākās ziņas ir pārskatītas tik, cik pusdienojot sanāk.

3.1.11 18:59 - saldi

Jaunais gads ir iesācies "Cielavaini"- mājās Cielaviņa, darbā Cielaviņa, drīz pati būšu apaļa kā cielaviņa :D
A, ko darīt, ka darbā ir vairāk Mežāžu kā pārējo? Un mājās dz.d. bez Cielaviņas ir neiedomājama..

Jaunais pilnīgi neplānoti tika sagaidīts pie draugiem no Dārgā puses. Spēlējām spēles un pašai nemanot bija jau 5:30 no rīta, kad devāmies mājup. Tad nu briesmīgi skanošie "ceturtdaļgadsimta" tika pavadīti guļot, lūrot tv un ēdot :)))


Cerams, ka gads turpināsies tik pat labi kā sācies!

29.12.10 21:09 - "jaunie"

Izskatās, ka jaunais gads tiks sagaidīts 2vatā. Kas iespējams pat nav sliktākais variants..
Atceroties mūsu pirmo jauno gadu, smaids rotā seju, jo bijām tik ļoti aizrāvušies gultā, precīzāk, uz grīdas, ka tikai pašā pusnaktī attapāmies, ka 2005 ir klāt :D Nākamie "jaunie" tika sagaidīti skatoties Hariju Poteru. Šogad gribēju kko īpašāku, par cik dz.d. cipars arī šķiet īpašāks, bet pēc visādām runām/nerunām ir izlemts to atkal sagaidīt divatā. Nav nekas pret, tikai joprojām bik māc šauba, vai nesagaidīt kopā ar "māsiņu". Bet varbūt uz kalna? Kopš kuriem laikiem esmu tik neizlēmīga? Šķiet, kopš mēģinu vairāk domāt par citiem, ne sevi..

Bet vispār tas ir tik vājprātīgi, ka klāt jau 2011, tad būs 2012, utt. Šausmas, kā laiks skrien!!!

25.12.10 15:02 - miers

Darbā valda pilnīgs un galīgs klusums. Toties neskatoties uz to, ka man vajadzēja ierasties tikai pl.12 un tiešām tesos lielā ātrumā, es tik un tā bik nokāvēju, jo nevarēju noskaldīt ledu no mašīnas. Rezultātā braucu bik pa aklo, jo man ir saplīsis 1 logu tīrāmais, kurš vnk atsakās pats kustēties, 1 logs tāpat bija pilnīgi aizsalis un nācās ik pa laikam to atvērt, lai pārliecinātos, ka nevienam netešos virsū.. Vispār diezgan nejēdzīgi. Plusā visam man gribas ēst, bet apakšā esošais rest. ir slēgts un pagaidām nav neviena, kas varētu man kko piegādāt.

Citādi viss ir forši, pat priecājos, ka strādāju, jo varu mierīgi lasīt grāmatu un nav jāpiedalās Dārgā radu saietā.

16.12.10 15:30 - kkā tā..

* Pēdējā laikā tik daudz darba, ka pat tad, kad gribas kko uzrakstīt, tik un tā nesanāk laika. Jāatzīst gan, ka lielāko ties nemaz negribas kko rakstīt.
* Visās puteņu dienās gribas kaut man būtu Balts Volvo XC90. Arī neputeņu dienās man to gribētos- īpaši parkojoties savā sētā. Tā esamība gan nemazinātu to dunduku skaitu, kas pilsētā velkas uz 30-40km/h un nejūt nekādu vajadzību pavākties malā. Kur palika tas, ka vasaras braucēji uz ziemu noliek auto čučēt?
* Piparkūku gatavošana un cepšana ir laikietilpīgs darbs un atkal jau pēc nedēļas ir svētki, bet es vēl neesmu sacepusi vajadzīgo daudzumu.
* Tracina mūžīgā vēlme čučēt, kas nepāriet pat dienās, kad it kā esmu izgulējusies. Bet vairāk tracina nespēja aiziet gulēt agrāk nekā vēlāk.
* Ceru saņemties un rīt doties vingrot, jo šomēness vēl ne reizi neesmu bijusi.
* Un vispār darbs ar cipariem nav nemaz tik garlaicīgs kā man agrāk likās.

Es gribētu kaut nebūtu tik slinka, cik esmu!!!

6.12.10 15:28 - snow

Oi, kā izjutu 2 sezonu izlaišanu.. Nav jau tā, ka uz kājām neturējos, nozvēlos tik 2 reizes, bet šļūkājos visu laiku bremzējot, nevis smukā "čūskiņā". Neko darīt, ar 2 dienām uz kalna nepietiek, pietam, šķiet Siguldas pilsētas trase pēc tik ilga laika bija par riebīgu, jo īpaši cilvēku daudzuma un sniega kvalitātes ziņā.. Toties "krēslpacēlāji" ir forši, vismaz ceļi nesāp, un skats uz Gauju ir fantastisks :) Vispār jau liekas, ka tomēr ir jāpāriet uz slēpēm, bet tajā pašā laikā tik ļoti negribas pamest savu dēli.. Ehh, gan jau laiks rādīs.

2.12.10 16:07 - ziem..

Jau 2 dienas brienu ar uggī tipa zābakiem un jūtos varen labi- tagad saprotu, kādēļ pusrīga ar tiem brida jau pagājušo gad', kad es par tiem vēl tikai ņirgājos. Nākošais mans uzdevums ir atrast brīnišķīgi siltu ziemas mēteli, kuram pieskaņot supergaru šalli un šim aukstumam būšu nodrošinājusies.. Laikam prāts tiešām nāk tikai ar vecumu :D

Rīt dosimies uz kalnu. Neesmu gan snovojusi 2 sezonas, bet nolēmu šosezon atsākt. Ja ne atsākt, tad pārliecināties, ka tiešām to vairs nevēlos, un tad domāt par dēļa pārdošanu. Nav jau jēgas, ka viņš skapjaugšā noput..

27.11.10 14:39 - auksti

Sniegs ir foršs, paliek gaišāk un mīlīgāk ap sirdi, bet tas aukstums..
Zinu, zinu- nav nepiemērotu laika apstākļu, bet man tiešām nav ko vilkt mugurā un godīgi sakot pat neredzu, ko varētu gribēt iegādāties, lai paliktu siltāk. Ok, uggijus varētu, lai cik tas smieklīgi nebūtu, jo visus iepriekšējos gadus par tiem ņirgājos, bet domāšana mainās, laikam tāpat kā garšas kārpiņas, kas nebeidz mani pārsteigt. Tad nu liekas, ka beidzot, savos gandrīz 25, esmu nolēmusi, ziemā, tomēr kedas mainīt pret zābakiem, jo nu tas ir noticis- MAN SALST!!!

Bet patiesībā auksta ziema ir ok- labāk, lai LV ir īsti gadalaiki, nekā visu laiku nedaudz plusi un lietus, kad pat īsti nesaprot, vai vasara, vai rudens, bet varbūt ziema?

18.11.10 19:28 - svētki

Šorīt, braucot uz darbu, jutos nedaudz svinīgi.. Domāju, ko gatavotu svētku maltītē, ja tāda iespēja būtu. Izbaudīju, cik maz auto bija uz ceļiem. Brīnījos, kāpēc 18tajā vienmēr ir nomācies un pelēks? Vai varbūt man tā tikai liekas? Priecājos, ka ir izveidojusies starojošā tradīcija- kaut arī vēl neviens objekts nav redzēts. Es vispār esmu kā traka uz visādām lampiņā. Dārgais vienmēr satraucas, kad veikalos parādās z/svētku gaismiņas, jo zin', ka man atkal jau vajadzēs kko iegādāties :D Plānoju rīt cept savus visulaiku vismīļākos šoko cepumus, ko vest draugiem uz sālsmaizi, lai gan šodien jūtos nedaudz apslimusi- kkā nepatīk tās iekšējās sajūtas, kas manī notiek. Vismaz uz vakaru deguns ir atnācis vaļā, toties kakls sāk nedaudz sāpēt, bet domāju un ceru, ka rīt jutīšos labi :)

Ak, jā un vēl man liekas, ka nākošnedēļ varētu sākt piparkūku cepšanas maratonu, jo vēl tikai drusku un būs tak eglīšsvētki!!! Daudzās lampiņas jau sen ir iedarbinātas, tā kā jāsāk arī smaržas radīt..

11.11.10 14:11 - nauda

Pārāk bieži tiek aizmirsts, ka nauda nav mērķis, bet tikai līdzeklis.
Tāpat krājējs nekad nesakrās pietiekami.

Esmu vienmēr dzīvojusi ar doma, ka nauda ir jātērē, jo tad tā atgriežas. Tā nedrīkst stāvēt un noputēt, tai vajag apriti, kustību, tikai tad tā turēsies. Tāpat arī ar skopumu, jo vairāk žmiegsies, ar sakostiem zobiem šķirsies no katra santīma, tie nevairosies, tie negribēs pie Tevis nākt, jo nezinās, kad atkal tiks prom. Tā vienkārši ir, ka atbrīvojot vietu, kkam jaunam, tas arī nāk.. Un vienalga vai tā ir nauda, kāda lieta, vai cilvēks.

31.10.10 13:27 - vēlmes, vēlmītes

Jo vairāk pelēcības, jo vairāk domāju par Nicu.. Man tik ļoti gribas tur atgriezties. Ideālajā variantā kkad decembrī-februārī, kad tūristu tik pat kā nav, darbojas tikai vietējiem domātie iestādījumi, bet tajā pašā laikā viss notiek- mierīgāk, bet notiek. Tas nekas, ka arī tur būtu padrūms un lietains, bet man vnk gribas turp. Varbūt ir naiva cerība, ka atgriežoties saprastu, ka mana sirds tomēr tai nepieder. Toties, ja aizbrauktu "nesezonā" un vienalga vēlētos atgriezties atkal un atkal, tad viss būtu skaidrs- esmu iekritusi uz palikšanu. Šorīt ēdot "austiņu" momentā atcerējos Nicas mutē kūstošo.. Tad vēl izlasīju Santā par Franču Rivjēru rudenī.. Un sentiments, un gribulis ir klāt. Ehh..

Vispār man iet gandrīz labi un ar to patreiz pietiek.

25.10.10 14:45 - brīvdienas

6gade sagaidīta jauki, ar suši un tā.. Toties dienas pirmo daļu noņēmos ar auto, kā rezultātā samaksāju 170Ls, plānoto 80Ls vietā par apkopi. Trakākais, ka tas vēl ir tikai sākums. Jātaisa vēl kaudze lietu. Bet ko var gribēt Princesīte, savos 6 gados, nekad nav remontēta- kaut kad taču jāsāk. Cerams, ka drīz viss tiks izdarīts un atkal varēs krietnu laiku braukt bez uztraukumiem.

Arī krustmeitas ballīte bija tīri ok- daudz bērnu, daudz trokšņu, bet vismaz viņi bija nodarbināti un pieaugušos netraucēja. Redzēs kāds būs krustdēls, kad paaugsies, bet patreiz, salīdzinot ar māsu, viņš ir īsta miera mika. Jāatzīst gan, ka arī k/meita bija uķi-puķi jaukumiņš līdz paaugās..


Bet vispār nejūtos atpūtusies, gribas gulēt. Tagad vispār tāds sveču, lampiņu un gultas laiks sācies. Gribas tik ietuntulēties segā un kko palasīt, vai vnk gulēt neko nedarot.

21.10.10 11:33 - kaitina

Pēdējā laikā esmu niknule. Kaitina viss, gandrīz viss, bet visvairāk Dārgais. Nez, vai sešgades dēļ, kas būs rīt, vai tādēļ, ka esmu atgriezusies darbā, vai drūmā laika dēļ?
Kaitina gan tas, ka brilles, kas tika pirktas tikai "tālumam" un neregulārai lietošanai, tagad tiek vilktas ikdienā gan mājās, gan ārā, bet darbā gan ne. Man tāāāā kaitina/nepatīk brilles un tika teikts, ka tās netiks liktas bieži, bet tagad man nākas uz tām skatīties katru dienu, besī!!! Kaitina, ka viņš nespēj pamosties laikus un tādēļ man jākustas lēnāk, lai viņu sagaidītu un aizvestu uz darbu. Kā rezultātā es pati kavēju- ciest nevaru kavēt!!! Agrāk biju tik precīza, bet tagad tiklīdz iesaistās viņš, tā es mūždien kavēju un beigās sanāk tā, ka viņš atkal ir labais, bet es kārtējo reizi sliktā. Bet visvairāk man riebjas egoisms, paštaisnums! Jo tiklīdz viņam kkas ir izdevīgi un viņš var parādīt, cik uķi-puķi labiņš ir, tā tiek spēlēts uz manu sirdsapziņu (kā es tā un kā es šitā varu), bet tiklīdz pats kko ne tā izdara, vai negrib darīt, tad pēkšņi tas vairs nav svarīgi. Un man riebj, ka viņš entās reizes ir izmetis, ka es neko no dzīves nesaprotu, tik nez, kādēļ man beigās tomēr izrādās taisnība? Akadēmiski gudrs, vēl nenozīmē Dzīves gudrs. Un dzīves gudrībā man noteikti ir uz pusi augstākas atzīmes kā viņam.

.gribu uzpīpēt.punkts.


ps- lasīju, ka ilgas laulības noslēpums ir pārāk īsa atmiņa. Tad man ir tikai viena iespēja- pamatīgi to saīsināt!!!

20.10.10 10:59 - P.P.

Dārgais pamatīgi ieberzās :D :D :D
6dienas ballītē, par godu krustmeitai, viņš tērpsies Pītera Pena tērpā :D
Varbūt tagad Zaķītim beidzot pieleks, ka bērnu klātbūtnē nav ko ākstīties un izrunāties, ja vien negrib realizēt sevis sacīto. Dažreiz man tiešām liekas, ka es dzīvoju ar bērnu vai pavisam neattapīgu pieaugušo.. Protams, nav jau nekas traks, ka viņam nāksies kļūt par Penu :D, bet varbūt tas beidzot kļūs par mācību. Manī jau viņš tāpat neklausās...
Powered by Sviesta Ciba