Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

6.7.13 12:35 - negaiss

Vakardienas negaiss bija lielisks!!! Pēdējo reizi tā saliju pirms hmm, gadiem 10? Kad no skolas nometnes Tērvetē devāmies uz Dobeles ceriņu dārzu. Tāpat kā toreiz arī vakar tas bija kaifs- es uz velo, vasaras kleitiņā, izmirkusi līdz matu galiņiem un braucu pa peļķēm siltām kā piens, ik pa laikam tik izberzēju acis, lai vispār saskatītu ceļu.. Lūk to es saucu par mazajiem dzīves priekiem! Un tajā brīdī nelabums nevienā acī, bet kādēļ gan lai tas būtu, ja viss ir pilnīgā čikiniekā?

Bet runājot par diagnozi, tā tagad ir skaidra- veģetatīvā nervu sistēma sagājusi uz īssavienojumu, jo visas analīzes man esot ideālas.. Smieklīgi, bet to jau es pati zināju kopš pavasara. Ja ziemā man likās, ka viss vnk ir pakaļā, tad kopš brauciena uz Budapeštu sapratu, ka viss ir tikai galvā. Bet pareizo veidu, kā ar to cīnīties joprojām atradusi neesmu. Ir daudz labāk kopš nestrādāju vairāk par 8h dienā, nepīpēju, nelietoju alko, katru dienu nobrauca ar velo kā minimums 20km un tikpat kā nelietoju kafiju, bet līdz galam labi nav un tas ir sasodīti kaitinoši! Man liekas, ka ir daudz vieglāk (ja vien slimība ir ārstējama), ja slims esi fiziski un lieto konkrētas zāles, lai tiktu no tās vaļā, nekā slimība it kā nav, bet ir Tavā galvā. Ķip kkas sāp, iedzer ripu un aiziet, bet te nekas nekaiš un vienlaikus ir tik sūdīgi, ka nezini, kur likties. Ārste teica, ka jātiek pašai galā ar savām bailēm, es jau cenšos un bik sanāk, bet vieglāk tomēr būtu iedzert kādu antidepresanta ripu un viss rožaināk sāktu rādīties. Bet nu labi, gan jau bez tā iztikšu un pamazām izķeperošo- vismaz ir zināms atkāpšanās ceļš..

21.5.13 20:45 - gads

Smieklīgi- gads riņķī, bet lasot pēdējos ierakstus liekas, ka tieši to pašu gribas uzrakstīt atkal.. Īstenībā ir trakāk! Darbā joprojām ir saspringums, tagad it kā paliek labāk, jo kolēģe pamazām atgriežas no dekrēta un paliek vieglāk. Bet tajā pašā laikā apjomi tikai aug un tēriņi arī- tāda sajūta, ka neviens vairs neatceras krīzi un to, kāpēc tāda bija.. Bet ne jau par to ir stāsts! Patiesībā ir skumji apzināties, ka pusotru gadu dzīvoju cerībā, ka nu jau būs vieglāk, bet kā nav tā nav. Vēl trakāk ir tas, ka esmu pamatīgi sačakarējusies galvā un arī fiziski. Nu jau esmu tik tālu, ka vairs nesmēķēju un nedzeru kafiju, lai gan šīs 2 lietas bija tās, kas deva baudas un miera mirkļus saspringtajā ikdienā. Bet man vnk pārāk bieži ir slikti, lai es vēl vairāk kaitētu organismam ar kofeīnu un nikotīnu.
Arī tagad, esot Budapeštā, man ir nelabi, lai gan vajadzēja būt tā, ka nomainot vidi un atslābinoties visam bija jābūt ok.. Bet to es savam ķermenim nespēju iegalvot! Vienā mirklī jūtos labi un pat sāku sapņot par skaistu skatu, tabaciņu un Starbucksu, bet jau pēc minūtes man ir slikti un gribu tikai atpakaļ uz viesnīcu.. Šķiet ceļojums bija pēdējais piliens, kad sapratu- jāmeklē palīdzība, jo pašas spēkiem galā netikšu.. Secinājums labs, tikai vajadzētu to arī realizēt!
Bet vispār pilsēta smuka- patīk daudz labāk par Romu-, bet, protams, Francijas dienvidiem nekas nestāv klāt. Laikam tomēr iepriekšējās dzīvēs būšu bijusi muižniece, kas dzīvojusies pa lavandas laukiem Provencē:)

8.6.12 22:23 - ...

Beidzot mieriņš.. Sen nebija bijis tik jauks vakars- balkons, siltums, bez vēja, ar saldējumu un tabaciņu, žurnāli, ledustēja. Viss kā pienākas. Jūtos tiešām nopelnījusi pēc pamatīgās rukāšanas darbā. Biju cerējusi, ka kkad tas viss beigsies, bet nu jau saprotu, ka cerība muļķa mierinājums un samierinos ar situāciju.

Toties esmu sākusi staigāt pie masieres, jo mugura brēktin brēca pēc masāžas. Ritīgi paveicās ar masieri, kas spēj mani sakārtot un vēl plusā savest kārtībā visu ķermeni. Ceru, ka rezultāts būs labs, jo viņa ņemt kārtīgi priekšā ne tikai fiziski, bet arī galvā mēģina salikt visu pa plauktiņiem..

5.5.12 20:41 - ...

Smieklīgi, tikai tagad sāku baudīt brīvdienas un aptvert, ko tas nozīmē.. Pēc lielās darba slodzes un neeksistējošajām brīvdienām, pagājušā nedēļas nogale bija īsts pārbaudījums, jo nesapratu, vai tiešām varu atpūsties vairāk par 1 dienu? 4 brīvdienas, 2 darba dienas un atkal 3 brīvdienas manam organismam bija kkas neizprotams :D Nožēlojami, patiesībā, bet nu jau būs labi, cerams! Visas vid pārbaudes un gada pārskati ir beigušies un tagad vajadzētu būt labāk. Protams, tā liekas jau no janvāra, ka ar nākamo mēnesi toč viss būs kārtībā, bet tagad man tiešām gribas tā ticēt. Daudzās maija brīvdienas gan bik ritmu sabojāja, bet būs labi. Tagad man mīļākais teiciens ir- ja nav labi, tad nekas vēl nav beidzies ;)

Dzīvesveids ir pamatīgi pabojāts- neveselīga pārtika, nenormāli daudz tabakas, maz miega.. Pat Sulu kūre mani nespēja atgriezt uz pareizā ceļa, nožēlojami. Toties šonedēļ beidzot pārsēdos no auto uz velo un cerams, tas dos kādu plusiņu jeb mīnusiņu manam organismam. Beidzot arī sākšu domāt par normālāku ēdienu, jo beidzot būs laiks gatavošanai, un laiks būtu samazināt cigarešu devu.. To gan laikam izdosies tikai jūnijā, kad darbā vairs nebūs praktikante, kas nemītīgi velk uzpīpēt, bet vispār viss šķiet cerīgāks un saulaināks- laikam vasaras tuvošanās pie vainas!

13.2.12 22:54 - Lamb

Lamb bija tiešām fantastiski. Laiks tik ātri paskrēja un noslēguma dziesma bija ritīgi "kačājoša".. Bija sajūta, ka tādos ritmos var ritīgi ieiet sevī, gluži kā meditācijā. Cerams, ka viņu pieminētie labie LV festivāli nozīmē atgriešanos Positivusā! Turēšu īkšķus par to, jo šķiet, ka Lamb, pludmale un nakts ir vnk perfekts savienojums :)

29.1.12 18:58 - brīvība

Nedēļas nogale pavadīta jauki.
Dārgais ir devies uz Austriju slēpot, es pieskatu mājās kaķi un tusēju ar draugiem. Šādā aukstumā ir tik labi uzpīpēt iekšā un nav neviena paša, kas to varētu pārmest :)
Esmu guvusi pelnīto atpūtu, pirms kārtējās saspringtās darba nedēļas. Kkā ir sasodīti daudz darba un neliekas, ka tuvākajā laikā kkas mainīsies.
Nākamnedēļ plānoju iegādāties abonamentu sporta klubā un esmu jau pieteikusies uz Sulu kūri Lieldienās. Jāsāk taču kkas darīt, citādi metas slikti, kad veikalā izrādās nevaru dabūt ciet 40izm. bikses. Tas pat vairs nav bik palielinājies svars, bet drīzāk svars, kurš liek griezt vēnāāzzzz.... Bet es saņemšos un ceru, ka ātrāk nekā vēlāk!!!

Citādi viss ir ok. Septembrī Francija paliek spēkā, esam izlēmuši par maršrutu, ja vien nebūs pēkšņais super duber avio piedāvājums, tad brauksim ar auto.
Tad nu nākamās nedēļas darbi ir skaidri- jāsāk rīkoties netikai domāt par veselīgu dzīvesveidu, maksimāli ātri jāpabeidz iekavētie darbi un jāaizved auto pie meistara, tik diezvai pēdējam saņemšos, jo solītajos mīnusos diezvai būšu gatava saņemties sabiedriskajam transportam..

11.1.12 19:32 - ...

Gads iesākās perfekti. Ar draugiem līdz pl.7:30 spēlējām spēles un visādi citādi jauki pavadījām laiku. Šis noteikti bija TOP 3 Jaunā gada sagaidīšanas augšgalā :)

Vispār jau dzīvē nekas īpašs nav mainījies, joprojām darbs aizņem visvairāk mana laika, visi svētki tika pavadīti salīdzinoši mierīgi, ja neskaita skriešanu no vieniem radiem, pie citiem.
Patiesībā ceru, ka tiešām nekas nav mainījies un tuvākā gada laikā arī nemainīsies, jo pašreizējais stress ar to, kas notiks vai nenotiks septembrī nozīmē tikai to, ka vēl tam nav pienācis laiks. Kā nekā es tik tiešām vēlos doties uz Franciju un arī izmaiņas darbā nav tās labākās, lai dikti priecātos par iespējamajiem notikumiem.. Tajā pašā laikā sajūtas ir divejādas, no vienas puses, tas pat būtu forši un ir prieks, bet no otras, tik tiešām nav īstais brīdis!

19.12.11 20:53 - ...

Ta nu gan laiks paskrējis!
Gada beigas ir pielavījušās, ka nepaspēju pat attapties.. Pēdējais mēnesis pagājis vienos stresos saistībā ar darbu, bet nu viss ir mierīgi un gandrīz labi- cik nu labi var būt, ja no 4 darbiniekiem samazina uz 2, jeb kā visi mani mierina uz 2 ar pusi. Biju jau iztēlojusies, ka no janvāra stāšos bezdarbniekos, kādu brīdi baudīšu laisku dzīvi mājās un vienlaicīgi caur veco kolēģi meklēšu darbu. Toties, ja neatrastu, būtu pienācis laiks bērnam.. Nu šīs domas ir noliktas malā, jo darbs paliek mans, tik darba vairāk un naudas arī (par to gan nesūdzos :)) Pirmajā brīdī par šiem jaunumiem gluži priecīga nebiju, bet nu jau šķiet, ka viss būs labi. Tad jau redzēs, kā tas viss izvērtīsies!
Trakākais šajā visā ir smēķēšanas sezonas nebeigšanās, jo gribi negribi visi jaunumi tiek izrunāti/uzzināti pie dūma. Tagad tik ir otrādi- mājās nesmēķēju, bet darbā gan.. Visam plusā vēl 10kg, kurus tagad tāpat nav jēgas likvidēt, jo svētki tak ;) Bet nekas, sāksies jauns gads, jauni pienākumi, "jauna" dzīve un tad ķeršos pūķim pie astes.. Parasti gan šādas apņemšanās netaisu, bet šis ir īpašs gadījums un šķiet, būs arī īpašs gads.

2.9.11 22:53 - auksti uz tā balkona..

Priekš Mohito šodien par aukstu, drīzāk velk uz tēju un siltām zeķēm.. Nu, kur tas labais laiks palicis?
Nespēju noticēt, ka vasara jau cauri. Vai tad šogad vispār bija? Atceros, ka bija necerēti silts maijs un jūnijs, bet tālāk?
Toties ir sācies septembris, kas cerams mūs lutinās ar sauli un jauku atvasaru. Patiesībā man rudens patīk, tik tas agrais, ne novembris, kad pliki koki un pelēcīgums caurām dienām valda.

Izskatās, ka man nav ko teikt, ja reiz par laikapstākļiem spriedelēju.. Iešu nuka čučēt- īstā lieta, ko darīt 5dienas vakarā :D

21.8.11 21:50 - mierīgi..

Tik jauki pasēdējām un pabraukājāmies ar velo. Izbraucām no mājām pl.12 un tikai nesen ieradāmies mājās. Pasēdējām ar draugiem Coffee Inn, ilgi nopļāpājām, atkal pabraukājāmies, tad vēl ilgāk pasēdējām Ostas skatos, kas joprojām ir viens no maniem favorītrestorāniem un atkal pabraukājāmies. Nemanot nobraucām 36km, kas nemaz nav daudz, īpaši muļļājoties pa cilvēku pūļiem pilno Rīgu.. Tāda jauka 7dienas baudīšana sanāca. Uzkrāju spēkus jaunajai darba nedēļai un jūtos ļoti labi. Tagad jāpakrāso mandalas, jāpaspēlē spēlītes un jāiet čučēt, lai rīt varētu kārtīgi padarboties..

Pats galvenais, ka tika izlemts braukt uz Francijas dienvidiem nākošvasar. Beidzot man būs mani Francijas lauki!!! :)

20.8.11 12:17 - phe

Šodien ir tāda diena, kad neko negribas.. Tikai vāļāties pa gultu, ēst picas un siera kūkas. Bet tā vietā jādodas uz krustbērnu v.d. svinībām, ehh..

Un tā nolāpītā galva! Vismaz migrēna nav bijusi, bet tagad sāp gandrīz katru dienu. Arī šodien, tas droši vien ir viens no faktoriem, kādēļ negribas nekur doties. Otrs noteikti ir sasodīti pelēkais laiks. Es gribu sauli!!!

16.8.11 00:31 - burvība

Šis vakars bija brīnišķīgs! Tieši tāds, kādu iztēlojos vienu no pēdējiem patiesi siltajiem vasaras vakariem. Pēc darba ar draudzeni riteņojām pa Mežaparku, pļāpājām, pīpējām un apspriedām, kur varētu doties paēst. Aizbraucām līdz man nezināmai kafejnīcai pie ezera, kur esot ļoti forši. Diemžēl pilnīgi viss bija pilns un nācās domāt rezerves plānu, bet noteikti tur atgriezīsimies, jo izskatījās patiešām burvīga vietiņa. Tad nu devāmies uz centra pusi.. Caur prātu izlaidām daudzas vietas ar terasi, kur forši pasēdēt, jo galvenais punkts, bija iespēja būt tuvumā velo, un nonācām pie KID uz Tērbatas ielas. Porcijas tur, protams, mazas, bet atmosfēra jauka un deserti supergardi. Vēlāk mums pievienojās Dārgais, tad nu tā forši vakarējām. Sajutos kā atvaļinājumā, kaut arī tāds nav, un patiesībā bija salīdzinoši vēls 1dienas vakars. Aizripojām vēl līdz Vecrīgai un tad devāmies mājup, kur nesen ieradāmies. Tagad esmu izspēlējusi kārtējo raundu Noslēpumainajā māja un sāk vilkt uz miegu. Atzīstos, ka pirmo reizi esmu sākusi spēlēt kādu no draudzīgā portāla spēlēm, vienmēr domāju, ka šis seklums mani neskars, bet nu jau vairākas dienas nespēju iztikt bez kārtējās istabas neizpētīšanas. Nu kāpēc kolēģei vajadzēja man to parādīt? Nožēlojami :DDD
Katrā gadījumā šīs bija burvīgs vasaras vakars un vēlos kaut tādi vēl vismaz daži būtu man priekšā!

13.8.11 18:37 - migrēna

Cerams, ka migrēna nav atgriezusies.. Vakar visu dienu un iepriekšējo nakti nomocījos ar pamatīgām galvassāpēm un rezultātā arī "baltā drauga apskaušanu". Bija tik traki, ka negāju uz darbu, kaut biju daudz ko saplānojusi. Izrēķināju, ka migrēna mani nav mocījusi vismaz gadus 2, ja ne pat 3. Biju domājusi, ka tās mokas ir mana pagātne, bet še ku reku tā ir atkal klāt. Cerams, šī bija pirmā un pēdējā reize pa ilgiem laikiem..

1.8.11 20:39 - labi

Lūk, kas ir perfekti- balkons, sildoša, ne karsējoša, saulīte, 101, lašmaizītes, auksta cola ar citronu un tabaciņa. Laime pilnīga. Neko vairs nevajag.
Ir tik labi, ka kādas 30min. cenšos saņemties iet iekšā, lai sāktu cept kūku priekš Dārgā.
Nekas, saulīte drīz pazudīs, tad nu iešu šmorēt ;)

28.7.11 21:53 - ir labi..

Ir labi būt mājās!
Esmu nometusi 3kg, pat negribot. Tā vēl nekad nav bijis pēc ceļojuma- parasti ir kādi 3 plusā ;) Kāds labums tomēr ir bijis no sliktās pašsajūtas pēdējās nedēļas laikā. Patreiz kārtoju māju, jo saprotu, ka īsti laika tam nebūs. Rīt jau jābūt darbā, kur neviens manā vietā neko nav darījis. Tātad 2 ned. darbs būs jāpaveic dažās dienās, jo mēneša atskaites tulīt būs klāt. Tad vēl vedējmātes tusiņš un gan jau daudz citu lietu priekšā, kas jāpaveic šajā ned.nogalē.
Šodien sapratu, ka ļoti gribu uztaisīt mini remontu dzīvoklī, tik jāsaņemas. Tāpat arī pa galvu jaucas domas, ka vajag jaunu auto, jo patreizējais iet uz grunti. Šodien neizlaida cauri tehniskajai, bet man jau tāds čuis bija. Tagad jāsataisa un prikola pēc jāieliek kāds sludinājums, moš paveicās!
Cerams, nākošnedēļ spīdēs saulīte, tad varēšu braukt ar velo uz darbu un vienlaicīgi sataisīt auto, lai nav jākratās ar sabiedrisko..
Vajag arī bildes sakārtot, citādi liekas, ka šajā ceļojumā neko īpašu neredzēju, bet gan jau skatoties bildēs sapratīšu, ka neskatoties neuzko bija labi. Katrā gadījumā kompānija bija forša:)
Jāmēģina ātri iemigt, bet domāju, ka nesanāks, jo ritms ir galīgi sabeigts.

25.7.11 00:01 - draugs

Pievakarē braucot pa kalniem radās nepārvarama vēlme klausīties Enigmu. Šī vēlme tika realizēta un tad savukārt radās milzonīga vēlme uzrakstīt savam skolas draugam, kuru neesmu satikusi gadus ..., daudz! Sapratu, ka man ļoti pietrūkst mūsu regulāro sarunu pa tel. un tikšanos. Kā nekā viņš bija mans tuvākais draugs, no puišiem, vairāk kā 12 gadus.. Nezinu, kādēļ šī draudzība pazuda. Kā jau tas notiek- darbi, skolas, attiecības visu mēdz izjaukt, jo sākoties lielajai dzīvei daudz kas cits liekas svarīgāks un tad tikai pēc gadiem saprot, ka patiesā vērtība ir cilvēki, kas Tev blakus un ir Tavi īstie..
Tā arī vēl nesaņēmos viņam uzrakstīt, bet šo domu vēl neesmu atmetusi. Nez, kas man par sentimentu uznāca- vecums?

24.7.11 22:22 - norw

(pēc pusgada lietošanas esmu beidzot atklājusi kā mob. dabūt garumzīm.- cik stulbi :D)
Norvēģijā ir divas galējības- vienu brīdi man liekas, ka nekad vairs te negribu atgriezties un gribu mājās, nākamajā- brīnišķīgāk nemēdz būt.. Un tas viss notiek 1 dienas ietvaros. Piem., šodien vienu brīdi jutos ritīgi sūdīgi, laikam manas latv. iekšas nav domātas tik ilgai braukāšanai pa kalniem, bet tagad nonākot naktsmītnē liekas, ka labāk nemēdz būt, jo te ir 2st. dzīvoklis, kas iekārtots tā, ka gribētos te palikt ilgi un dikti. Tāpat arī gribas te atgriezties uz kādu nedēļu, lai vnk padzīvotos uz pasnovotu blakus esošajā slēpošanas trasēs. Ehh.. Jābauda kamēr var, jo rīt atkal gaida kāpiens kalnā.
Cik maz cilvēkam vajag- perfekti iekārtotu mājokli, ērtu atpūtas krēslu, balkonu ar lielisku skatu uz kalniem, kur uzpīpēt, un tv, kur iet filma ar Odriju..

21.7.11 01:55 - norw

LV noteikti ir silts, vismaz 100% siltaks neka te, jo mums ir videji 13-15*C un ik pa laikam auksts vejsh. Vismaz lietus pagaidam ir bijis brizos, kad ir garie parbraucieni ar auto. Pedejo dienu smagakais bridis bija kapiens/ieshana/vilkshanas lidz patiesajam Z talakajam punktam, kas nav Nordkaps, bet gan kkas uz K burtu. Pats gajiens pa akmens shkembam un kalniem, lejam nebija tas trakakais, bet tas aukstums un ik pa bridim arvien samirkstosas kajas bija kkas pretigs. Ja vel gala butu estetiskais baudijums, tad spetu to pasakumu novertet, bet tagad bija tikai apzina, ka tas tika izdarits. Trakakais, kas kopa tie bija ~18-20km, bet gajam mes ~5h, tad rodas jautajums, kas sekos talak? Vai tiesam tiks kapts uz Trollu meli, ko tik loti es gribeju, jo tur kapiens kalna ir 5h viena virziena, tatad reali 10h kustiba.. Protams, galamerki bus ritigi skaisti skati, bet joprojam nezinu, vai ta vieta neizveleties dienu Bergena..

17.7.11 21:45 - jauki

Hurts bija negaiditi teatrali un neparliecinaja, ka tas ir vinu patiesas emocijas. Vissmiekligakie likas mirkli, kad dazas mazgadigas izmisigi raudaja un likas, ka varetu pat kko izvilkt, lai grieztu venaazzz :D tad nu nedaudz vinos vilos, toties patiesi iepriecinaja citi makslinieki, jo ipasi King Charles, mmm.. Katra gadijuma Positivus bija izdevies, pat neraugoties uz reguralajam lietusgazem.
Pec neguletam ~26h, beidzot iemigu masina, kas traucas uz talako Eiropas ziemelu punktu. Cerams, laiks mus turpinas lutinat, jo patreiz visu laiku ir spidejusi saule un no makoniem nav ne minas ;) Palikusi nieka 720km lidz galamerkim, puse ir nobraukta un tatad ari puse no 24h pavaditam stundam auto ir pavaditas, jipi je ;)

14.7.11 21:19 - krasaini

Nopirku krasojamo mandalu gramatu. Nedomaju, ka ta bus, bet tiesam sanak atslegties ar to darbojoties un vispar nedomat, pat par koncam, kas stav skapi ;) Norvegija pec kapsanas kalnos krasosu un smekesu, tads ir mans plans..
Lielako ties mantu esmu sakramejusi, tagad tik jaieskaidro kakim, ka paliks bik viena un 7dien atbrauks mamma, kas aizvedis baudit lauku dzivi:)
Gaidu ar nepacietibu ritdienu un Hurts, Hurts, Hurts- tas bus mans sigada lielais koncerts! Kaut nu rit spidetu saule!!!

13.7.11 16:50

Ir tik labi pec darba apsesties seta, zem koka enas un aizsmeket tabacinu.. Zel, restorans ciet, tad panemtu glazi aukstas lattes un lenam to malkotu tur pat seta. Bet ir labi ari bez tas. Tik labi, ka pat celties negribas..

10.7.11 23:11 - Gardi

Pabeidzu cept savus pirmos mufinus muzha (mellenu ar balto shoko), izdevas briniskigi ;) Ar teju uz balkona baudu violetigas debesis un silto gaisu. Skiet mana vasaras sajuta un milestiba uz gatavosanu ir atgriezusies.. Neatceros, kad pedejo reizi kko pa tiesam uzmeistaroju- aprili, maija? Zemenu sorberts sanaca dievigs.
Bet patiesiba jutu jau tuvojosos rudeni (zinu, zinu ir tikai julija vidus), bet man ir tada sajuta, ka rudens ir dikti tuvu. Parak tuvu..
Powered by Sviesta Ciba