Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

20.12.14 13:23

Palasījos un sapratu, ka par maz esmu rakstījusi.. Tomēr interesanti paskatīties pagātnē, ko domāju, ko plānoju, kā tas izvērties.
Žēl, ka neesmu pierakstījusi par šī gada Positivus, kas, pēc daudzajiem gadiem, man patiešām atkal patika! Par Dāņu MØ ( jau otro gadu mans jaunatklājums ir tieši no Dānijas ) un nebeidzamo mīlestību pret King Charles. Kaut arī līdz pēdējam biju nolēmusi to izlaist.
Un vēl par sasodīti jauko atvaļinājumu Durbē, kur beidzot ar vīru varējām baudīt viens otru.. Nekas cits jau nebija ko darīt kā mīlēties, ēst un lasīt, jo pat tv tur negāja, kur nu nets! Un par lielajiem viļņiem, un auksto ūdeni, kas ielienot kļūst par siltu. Nebiju tādos viļņos peldējusies kopš bērnības, pietam, pa pliko, jo slinkums iet pakaļ peldkostīmam, kas atstāts auto- neviens trakais tak šādā laikā nepeldās :D Izrādījās, vairāki tā bija domājuši, bet nebija iespējams turēties pretī jūras vilinājumam..
Vēl tak 5 gadu kāzu jubileja (koka kāzas), kur vedēji lika nodarboties ar "kokošanu", jo kāzās dikti gribējām iestādīt kko paliekošu, bet plānā galīgi tam nebija vietas, tad nu pēc 5 gadiem to beidzot varējām izdarīt, mūsu pašu zemītē- iestādījām 4, katru ar savu nozīmi (liepu, pīlādzi, vilkābeli un skabārdi).

Ak un, protams, būtu pavisam interesanti pēc vairākiem gadiem palasīt kā tad bija uzzināt, ko domāju, kā neticēju ;)
Šķiet, būs jālabojas!

14.12.14 14:35 - Laiks skrien..

Šķiet, jo vecāka palieku, jo laiks ātrāk steidzas!
Nespēju ne attapties, kad kārtējais mēnesis ir galā..

Tas, kas satrauca gada sākumā, vairs nav būtisks gada beigās. Par šo gan man prieks, jo dzīve visu saliek pa plauktiņiem un vismaz pagaidām man šī kārtība patīk :)

Iepriekš nespēju saprast, kā saņemšos iemidzināt kaķi, bet kad pienāca tā diena, tad viss bija tik saprotams un loģisks. Citādāk vnk nevarēja, jo viņas ciešanas bija pārāk trakas. Protams, noraudājos, bet citādi tas vnk bija tik pašsaprotami.. Savā ziņā pat traģikomiski, jo aprakām viņu publiskā parkā un likumīgi tas, protams, nebija, tad nu nakts melnumā ar telefona lukturīti vīrs raka to bedri, bet es klausījos, vai kāds netuvojas. Diezgan savdabīga atvadu ceremonija :D Ak, jā un 24.04.14. nebija slikts datums atvadām, vismaz neaizmirsīšu.

Pašai sev par pārsteigumu sāku skriet, apņēmīgi un mērķtiecīgi. Vispār skriet man riebjas, bet ikdienas pārvietošanās ar velo nepieskaitu pie sporta aktivitātēm un steidzami bija kas jāsāk darīt. Sporta klubi man nepatīk, jo tur nekad nav gaisa, pietam, ja dzīvo Mežaparkā, tad būtu grēks neizmantot labos celiņus, kamēr vēl neesmu pārvākusies.

Bet vispār tas ir dīvaini, jo vecāka kļūstu, jo vairāk man nepatīk cilvēki, sabiedrība, pūļi.. Es vnk lieliski jūtos vienatnē, tā vienmēr ir bijis, bet tagad tas ir patiešām izteikti.
Ar nepacietību gaidu, kad ievāksimies mājā, jo ceru, ka tad man telpas liksies gana plašas, lai ciemotos. Savā dzīvoklī es ar katru gadu, pat ne gadu, mēnesi smoku arvien vairāk. Divatā vēl var izturēt, bet tas arī viss. Dažreiz domāju, vai man nevajag kaut kur griezties, lai sakārto galvu, jo es tik tiešām gribētu dzīvot mežā, bez cilvēkiem tuvumā, protams, komfortā un bez naudas es nevarētu, bet tādu ikdienišķi dzīvi es tiešām gribētu pavadīt prom no citiem, man pilnībā pietiktu ar vīru, bērniem un ciemiņiem reizi mēnesī, vai pat retāk. Žēl, ka Dārgais bez cilvēkiem un triekšanās riņķī apkārt nevar.. Nekas būs viņam bērns, būs kompānija ar ko tusēt, es palikšu uz terases ar kādu grāmatu rokās.

Tagad man liekas smieklīgi, ka uztraucos par kolēģes grūtniecību un tās dēļ manu nespēju piestrādāt dekrēta laikā, jo viņa pasteidzās pirmā.. Realitāte ir cita, es ar nepacietību gaidu pavasari, kad beidzot, beidzot varēšu nestrādāt un man pat prāta nenāk uzņemties kādus papildus darbus, kaut darbā to ļooooti gribētu.

Patīkami atzīt, ka 2014 priekš manis ir bijis visnotaļ labs un mierīgs gads. Ja 2013 man sagādāja tikai raizes, tad šis bija un joprojām ir patiešām izdevies. Patreiz gan izskatās, ka tāds tikai pārejas gads vēl labākai dzīvei, jo 2015 šķiet piepildīsies vairākus no maniem lielajiem sapņiem :)

1.3.14 15:43 - sapņi, sapņi

Savas mājas terase, silta vasaras pēcpusdiena, vārīti jaunie kartupelīši ar dobē noplūktām dillēm, biezpiens un siļķe..

Lūk, kas šodien nodarbina manu prātu!

14.2.14 21:24 - huh..

.. kad es iemācīšos neplānot un nesajusties, ka viss ir skaidrs?
Kārtējo reizi pierādās, ka tautas gudrībām ir pamats. Šoreiz par to, ka pasaki Dievam savus plānus un viņš par tiem pasmiesies.

Man jau atkal likās, ka esmu gudrāka par visiem citiem. Man likās, ka varu jebkurā mirklī izdomāt, kad vēlos palikt stāvoklī, protams, apzinoties, ka man tas varētu prasīt ilgāku laikā kā normāli tam būtu jābūt, bet ne par to ir stāsts.. Man bija skaidrs, ka darbā nevienam nebūtu pārsteiguma par manu jauno statusu un visi tikai priecātos par piedāvājumu, ka varētu šo to darīt no mājām, līdz ar to piepelnīties un vienlaikus nebūtu jāmeklē cilvēks manā vietā, bet tad nāca vakardiena.. Uhh, no sākuma par savu kolēģi biju priecīga un izskatījās, ka es vienīgā nesaskatu tajā visā neko šausminošu un ka viss patiesībā ir ļoti forši. Bet šodien man nāca apgaismība- ja viņa ir stāvoklī, tas nozīmē, ka viņa būs tā, kura varēs bik piestrādāt no mājām un es būšu tā, kura ofisā strebs ārā visus sūdus. Kā arī tas nozīmē, ka varēšu rukāt kā īsts darba zirgs. Jau atkal!!! Un vēl tas nozīmē, ka man tikt pie bēbja nav vēlams, jo nevienam nav vajadzīgas 2 jaunās māmiņas, kuras strādā no mājas un ofisā tik pat kā neviens neuzturās. Tātad, būs vajadzīgs patstāvīgs cilvēks un man neviens darbu mājās nedotu, jo otra kolēģe ir pasteigusies pirms manis, kas savukārt nozīmē, ka piepelnīšanās iespēja ir pielīdzināma nullei, un vēl tas nozīmē, ka atgriešanās iespējas kritiski samazinās.
Protams, protams, man nav bērnu, es nezinu, kā tas ir, un nav teiks, ka man vispār dekrētā esot gribētos strādāt. Un tik pat labi man varētu būt bērns, kurš nemaz neļauj strādāt, bet vienmēr var iztēloties labāko- mierīgs mazulis, atbildīgs tēvs un gana daudz laika, ko varētu aizpildīt ar mazu papildus ienākumu gūšanu :)
Ok, protams, tagad kolēģes "mega pārsteigums" liekas dramatisks un laiks tāpat visu sakārtos pa plauktiņiem, bet vienu gan man ir jāapņemas- ja jutīšu, ka sāku strādāt pamatīgas virstundas, tad būs jāsaņem drosme un jāsaka vadībai, ka vajag palīgu, jo strādāt tā, kā pusotru gadu ne tik senā pagātnē, es vnk vairs nevaru atļauties! Kaut vai veselības dēļ, vnk nevaru!!!
Un vēl, ja jutīšu, ka ir pienācis mans laiks, tad vnk būs jāsaņemas nerēķināties ar citiem un jādara, kas jādara..

11.2.14 20:29 - kur paliek apņemšanās?

Kāpēc vakaros, īpaši naktīs, apņemšanās un plāni ir kā debeskrāpji, bet no rīta paliek tikai pelēkas debesis?

8.2.14 20:29 - liktenis. ironija. hahaha.

Izlasīju pēdējo ierakstu.. Sajutos, ka tas bija tik sen, tik sen.

Audits tomēr bija un no oktobra līdz janvārim dzīvoju tā zīmē. Godīgi sakot, biju dzirdējusi daudz sliktākas pieredzes un mums viss norisinājās diezgan gludi. Protams, sodu uzlika, bet krietni mazāku kā bijām gatavi maksāt, pietam, sajūta bija tāda, ka uzlika likšanas pēc. No sērijas- mums bija vairākas tematiskās pārbaudes, kuras tika izturētas ar izcilību un nereizi sods nebija, tad nu audits nevarēja beigties tāpat un kaut kas taču valstij no mums ir jāiekasē :) Galu galā neviens nevar būt perfekts un ja ir, tad tas ir pārāk aizdomīgi!
Vienvārdsakot (pēc 3 mēnešu mocībām, negulētām naktīm, gana daudz virstundām un iekavētiem tekošajiem darbiem) īpašnieki laimīgi un mēs par sevi lepnas!

Veselība arī tāda viļņveidīga. Ir daudz, daudz labāk kā pagājušajā ziemā, bet perfekti nav un tas godīgi sakot šausmīgi tracina. Tāpat liekas, ka iespaido attiecības, jo cik gan ilgi otrs var ciest, ka kāds nevar, negrib un nemēģina darīt lietas, kas agrāk ir sagādājušas prieku abiem. Var jau būt, ka arī tā slavenā 10 gadu krīze tuvojas, vai vnk kaut kāds apnikums. Bet ja vīrs, var gana nopietni apdomāt/pieminēt/runāt par šķiršanos, tad labi tas nav. Tā gan bija tikai viena 7diena, kad viņš par to runāja, bet tas nenozīmē, ka iekšā tas nesēž.. Un viņš saka, ka tas gan it kā uzstādītā ultimāta dēļ par māju, kas bija pārprasts, bet nu ej tu sazin, kas tur patiesībā slēpjas.. Mans "ultimāts" jau gluži nebija par tēmu- nav mājas, nav attiecību. Tas vairāk gan bija no sērijas- gribi bērnu, uzbūvē/iegādājies māju, jo mūsu dzīvoklī mana veselība/psihe to neizturēs.

Vispār jau es cerēju, ka šis gads būs patīkamāks, veiksmīgāks un visādi citādi labāks kā 13tais, kurš nu galīgi nebija mans gads, bet patreiz tas tik rožains neliekas.. Tā kā kaķis jau no janvāra sākuma ir savārdzis un arī pēc 2 veta apmeklējumiem es uzlabojumus neredzu, tad ir skaidrs, ka laiks, kad būs jāatvadās, tuvojas un visbriesmīgākais man liekas, ka šī izvēle būs jāveic man pašai, jo es sava egoisma dēļ nedrīkstu viņai likt mocīties.. Viņa ar mani ir pavadījusi jau vairāk kā 16 lieliskus gadus un man ir jāpriecājas, ka vispār tik ilgs laiks man bija dots.. Galu galā, citi kaķi aiziet daudz agrāk. Bet tas man tik un tā nepalīdz samierināties, ka šai izvēlei būs jābūt manai, jo izskatās, ka viņa ir nolēmusi tik ātri nepadoties. Galu galā nekas cits jau viņai neatliek, nav jau lauku kaķis, kurš vienā dienā var vnk aiziet un neatgriezties mājās, lai saimniekiem nav jāredz cik ilgi un kā.. No dzīvokļa neaizmuksi un kā vets teica, no vecuma neviens nemirst, visam pamatā ir kāda slimība. Tik jautājums, cik ilgi esmu gatava cīnīties un vienlaikus viņu mocīt? Katrā gadījumā vēl esmu pārāk egoistiska, kaut arī mans vēl nesen tik ēdelīgais, dzīvelīgais un skaistais tusnis vairs nav tāds kā pirms dažiem mēnešiem..
Un man pat laikam vairs nav ilūziju, ka viņa sagaidīs māju un paspēs vēl dārzā pagaiņāt putnus.

26.9.13 19:00 - tāpat

Mēģinu vēl tēlot vasaru, bet tāda sajūta, ka no vasaras uzreiz ziema sāksies.. Dikti auksti un tas lietus! Brr.. Vakaros gribas vēl uz balkona pasēdēt, bet ilgi izturēt nevar, ar pledu labi, bet pirksti tik un tā salst. Ehh, negribas ticēt, ka velo sezona cauri un auto atkal būs mans ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Nu labi, ja būs sauss un auksts, tad vēl velo "neieziemošu", bet tas lietus..
Labi vismaz, ka kaķis dzīvelīgs un jūtas lieliski. Arī revidentes izturēju, tagad jācer, ka audits tomēr nebūs. Veselība šķiet arī nostabilizējusies, tagad var atkal uzelpot un cerēt, ka kādu laiku būs mieriņš:)

Tā kā viss forši, tik siltumu gribās? Vai tad atvasaras nebūs?

16.9.13 14:59 - K

Kaķis mani ritīgi satrauca. Tik tālu, ka 2 naktis neesmu normāli gulējusi un, protams, man atkal ir slikti, bet gan jau pāries gan man, gan viņai. Šodien bijām pie dakteres, teica, ka priekš saviem 16 gadiem Kima izskatās ļoti labi un pēc mirējas neizskatoties, īpaši ja ir spējīga tādas histērijas taisīt. Tik jātiek galā ar vēderu, jo jau 3 dienas nabadzīte mokās ar caureju, nedzer un vienīgais ēdamais, ko viņai iemānīju bija neliels daudzums tītara maltās gaļas, jo no visa cita viņa kategoriski atteicās. Daktere pielika pie sistēmas, sašpricēja visādas zāles un vitamīnus, tagad 5 dienas jāskatās un jābaro ripas. Jātur īkšķus, lai caureja beidzas, tad būs labi, jo nav nekāda izskaidrojuma, kāpēc tā notikās. Galvenais jāpanākot, lai pati ēd. Daktere izdomāja pamēģināt iemānīt zāles ar šprici, kur maisījumā bija klāt ūdens un želeja, tad nu kaķis laka kā traks un vienlaikus rūca, jo klīnikā viņa vienmēr uzvedas kā kaķis no elles. Ārste mani nomierināja, ja būtu patiešām traki, tad kaķis pie šāda stresa, ko piedzīvo klīnikā un sliktas pašsajūtas nemestos virsū špricei to kāri dzerdams. Tā kā būs ok!

12.9.13 19:36 - nav

Tāds ilgstošs mirklis, kad viss iet savās sliedēs un var vnk darīt lietas, kas jādara un mierīgi dzīvot, nav bijis vairākus gadus.
Vai nu nemierīga darba dzīve, vai veselība, vai daudz obligāti apmeklējamo pasākumu, vai pašas izdomātas lietas, ko vajag/gribās piepildīt, bet kkas vienmēr notiek..
Kārtējo reizi ir nostrādājis Mērfija likums, jo šodien nospriedu, ka darbā pamazām būšu tikusi galā ar steidzamajām lietām, kas iekrājušās kopš vasaras un pamazām varēšu sākt gatavoties revidentu laikam, lai nav baigais iespringums decembrī, kad jau atkal gads būs riņķī, bet nekā!!!
Pēc vājprātīgās un nervus bojājošās vecmeitu ballītēs plānošanas, kas galu galā izdevās brīnišķīga, un draudzenes lieliskajām kāzām, ar izklaidējošajiem viesiem un pozitīvo emociju pilno dienu, likās, ka nu viss būs labi.. Veselība pamazām atgriežas normas robežās un distonija šķiet atkāpusies, tik nogurums un nomāktība vēl liek sevi manīt, bet citādi likās, ka viss sakārtojas. Mājas jautājums pamazām atrisinās un laikapstākļi joprojām priecē, jo varu turpināt savu velosezonu. Ja neskaita, ka tuva draudzene aizbrauca uz gadu padzīvoties Portugālē, tad viss ir forši. Pietam, Londonas "māsiņa" bija ieradusies Rīgā un varējām no sirds izrunāties- kkādu baigo mieru viņa man iedeva.
Bet tad sekoja šīs dienas "pārsteigums"! Pēc jūlija tematiskās pārbaudes, kuru nokārtojām ar izcilību, bijām nosprieduši, ka tagad līdz 2014/15 rudens/ziemas sezonai būs miers, jo lielā pārbaude mums atkārtojas ik pēc pusotra gada.. Bet šodien saņēmām "lielisku" vēsti! Ir pagājuši knapi 2 mēneši un mums atkal paziņo par pārbaudi, bet šoreiz tā nav tikai parastā tematiskās pārbaudīte, kas jebkurā gadījumā uzdzen stresiņu, bet gan lielais audits!!! Wtf, kāpēc un kurš to ir izdomājis! Un galvenais- PAR KO!?!?! Mums nekad nav bijis audits, mēs visas pārbaudes esam izturējuši labi un vienmēr esam šausminājušies par nabadziņiem, kam nācies piedzīvot auditu un tagad mums pašiem tāds būs.. Ehh.. Nu nav miera tajā darbā! Vnk nav! :(

23.8.13 11:17 - atv+stjago

Biju paņēmusi atkal nedēļu brīvu, lai spētu sakopot domas.. Bet reāli atpūtusies neesmu vispār! Izskatās, ka varbūt 7dien tas notiks :) Principā man vajadzētu vēl vienu nedēļu, lai attietu no šīs nedēļas un arī iepriekšējām 2, jo kkā pārāk stresains šis laiks bija un līdz ar to atkal veselība saka teikt "STOP"! Ceru, ka pāries, jo bija jau tik labi, ka tajos dažos mazajos krīzes mirkļos mācēju kkā savākties..

Bet vispār gribēju atzīmēt, ka mani jau atkal vajā Santjago/ Svētā Jēgaba ceļš. Nu jau gadu ik pa laikam uzrodas kāda grāmata, raidījums, blogs, filma utt., kas atgādina, ka kādreiz to noteikti īstenošu. Protams, ar savu pašreizējo darbu un arī pašreizējām vēlmēm, tas nav savienojams, ja vien negribu zaudēt darbu un attālināt mājas iegādi, bet kādreiz noteikti! Katrā gadījumā, ja pārslēdzot kanālus pat Vācu romantiskās filmas varoņi tieši sāk šo ceļu, tad tā noteikti ir zīme! Nu nevar tak būt, ka tāpat vien to sviestiņu skatījos :D

22.7.13 19:53 - atv

Laikapstākļi pirmajai atvaļinājuma dienai atbilstoši! Kā jau Mērfija likumam piedienas- mežonīgais vējš, lietus un aukstums dara visu, lai pavadītu dienu uz dīvāna un vienīgais izgājiens ārā būtu līdz auto. Aizbraucu paņemt gaileņu salātus uz mīļajām Saulēm, jo gatavot pēc došanās gulēt pl4 nepavisam negribās. Cerams, ka pārējās dienās tomēr saule uzspīdēs, jo citādi nekas nesanāks ar pareizu ēšanas uzsākšanu:)

Labi, ka Positivusā daba mūs lutināja tikai ar sauli un aukstumu, saudzējot no lietus.. Katru gadu ir kāds mākslinieks, kas pirms tam licies ok, bet pēc redzēšanas dzīvajā, liek sirdij pukstēt straujāk. Šogad mans absolūtais favorīts bija Efterklang- solista aristokrātiskais šarms bija vnk lielisks! Protams, Sigur ros un The XX deva tieši to, ko no viņiem gaidīju un vēl vairāk. Vispār pasākums pagāja godam un mans "īssavienojums" lika manīt sevi tikai dažas reizes, tā kā viss čiki-piki ;)

9.7.13 22:29 - ...

Dīvaina tā dzīve!
Brīdī, kad liekas, viss daudz maz sakārtojies un var mirkli uzelpot, atkal uznāk pārbaudījumi.. Labi, ka darbā viss daudz maz kārtībā un rīt vajadzēs tik nedaudz iespringt, lai sagatavotos lielajai pārbaudei 4dien. Bet tik un tā neomulīgi, jo nekad neko nevar zināt..
Pirms vairāk nekā gada tikām diezgan viegli cauri. Cerams, ka arī šoreiz iztiksim bez liekiem stresiem, lai varu mierīgi baudīt atvaļinājumu aiznākošnedēļ!

7.7.13 15:15 - stulbi

Kopš Jāņiem biju diezgan labi saņēmusies un pa daudziem mēnešiem pirmo reizi aizbraucu uz Kalnciema tirdziņu uzēst burgeru, biju pie krustbērniem un vakar satikos ar draudzenēm, bet šodien atkal biju bedrē.. Par cik vakar atbraucu mājās tikai pl3 naktī, tad šodienas plāns bija pievākt māju, uztaisīt auksto zupu un pavadīt laiku uz balkona, lai vēlāk, kad paliek galīgi karsti, aizbrauktu uz jūru. Bet vienmēr ir kāds bet! Piezvanīja vedēji un teica, ka ar krustbērniem atbrauks ciemos, lai noliktu auto pie mūsu mājas un vēlāk dotos uz Dziesmusvētku noslēguma koncertu. Un tad arī sākās! Palika ritīgi nelabi, domāju- nekas tas uz mirkli un pāries, tikai jāsaņemas.. Bet nekā! Kļuva tikai sliktāk, beigās asaras pašas izsprāga aiz bezspēcības. Pēdējo reizi raudāju, kad sapratu, nespēju aizbraukt uz vīramātes dz.d., tātad viņa būs nikna. Vēl iepriekš, kad gandrīz neaizbraucu uz Budapeštu. Tātad pēdējo 2mēn. laikā 3x kaut pirms tam neviena asara nebija izsprāgusi vismaz gadu, ja ne pat divus. Tas nav normāli! Un vēl man bail, ka vīrs sāk zaudēt pacietību, lai gan visu laiku esmu jutusi tikai atbalstu.
Atrisinājums vienkāršs- visi aizbrauca uz restorānu, es paliku mājās. Tagad, protams, jūtos lieliski..
Nožēlojami!

6.7.13 14:27 - dziesmas

Sēžot uz balkona var dzirdēt kā tālumā mēģina koristi.
Ir sajūta, ka rītvakar viss gaiss viļņosies!!!

6.7.13 12:35 - negaiss

Vakardienas negaiss bija lielisks!!! Pēdējo reizi tā saliju pirms hmm, gadiem 10? Kad no skolas nometnes Tērvetē devāmies uz Dobeles ceriņu dārzu. Tāpat kā toreiz arī vakar tas bija kaifs- es uz velo, vasaras kleitiņā, izmirkusi līdz matu galiņiem un braucu pa peļķēm siltām kā piens, ik pa laikam tik izberzēju acis, lai vispār saskatītu ceļu.. Lūk to es saucu par mazajiem dzīves priekiem! Un tajā brīdī nelabums nevienā acī, bet kādēļ gan lai tas būtu, ja viss ir pilnīgā čikiniekā?

Bet runājot par diagnozi, tā tagad ir skaidra- veģetatīvā nervu sistēma sagājusi uz īssavienojumu, jo visas analīzes man esot ideālas.. Smieklīgi, bet to jau es pati zināju kopš pavasara. Ja ziemā man likās, ka viss vnk ir pakaļā, tad kopš brauciena uz Budapeštu sapratu, ka viss ir tikai galvā. Bet pareizo veidu, kā ar to cīnīties joprojām atradusi neesmu. Ir daudz labāk kopš nestrādāju vairāk par 8h dienā, nepīpēju, nelietoju alko, katru dienu nobrauca ar velo kā minimums 20km un tikpat kā nelietoju kafiju, bet līdz galam labi nav un tas ir sasodīti kaitinoši! Man liekas, ka ir daudz vieglāk (ja vien slimība ir ārstējama), ja slims esi fiziski un lieto konkrētas zāles, lai tiktu no tās vaļā, nekā slimība it kā nav, bet ir Tavā galvā. Ķip kkas sāp, iedzer ripu un aiziet, bet te nekas nekaiš un vienlaikus ir tik sūdīgi, ka nezini, kur likties. Ārste teica, ka jātiek pašai galā ar savām bailēm, es jau cenšos un bik sanāk, bet vieglāk tomēr būtu iedzert kādu antidepresanta ripu un viss rožaināk sāktu rādīties. Bet nu labi, gan jau bez tā iztikšu un pamazām izķeperošo- vismaz ir zināms atkāpšanās ceļš..

21.5.13 20:45 - gads

Smieklīgi- gads riņķī, bet lasot pēdējos ierakstus liekas, ka tieši to pašu gribas uzrakstīt atkal.. Īstenībā ir trakāk! Darbā joprojām ir saspringums, tagad it kā paliek labāk, jo kolēģe pamazām atgriežas no dekrēta un paliek vieglāk. Bet tajā pašā laikā apjomi tikai aug un tēriņi arī- tāda sajūta, ka neviens vairs neatceras krīzi un to, kāpēc tāda bija.. Bet ne jau par to ir stāsts! Patiesībā ir skumji apzināties, ka pusotru gadu dzīvoju cerībā, ka nu jau būs vieglāk, bet kā nav tā nav. Vēl trakāk ir tas, ka esmu pamatīgi sačakarējusies galvā un arī fiziski. Nu jau esmu tik tālu, ka vairs nesmēķēju un nedzeru kafiju, lai gan šīs 2 lietas bija tās, kas deva baudas un miera mirkļus saspringtajā ikdienā. Bet man vnk pārāk bieži ir slikti, lai es vēl vairāk kaitētu organismam ar kofeīnu un nikotīnu.
Arī tagad, esot Budapeštā, man ir nelabi, lai gan vajadzēja būt tā, ka nomainot vidi un atslābinoties visam bija jābūt ok.. Bet to es savam ķermenim nespēju iegalvot! Vienā mirklī jūtos labi un pat sāku sapņot par skaistu skatu, tabaciņu un Starbucksu, bet jau pēc minūtes man ir slikti un gribu tikai atpakaļ uz viesnīcu.. Šķiet ceļojums bija pēdējais piliens, kad sapratu- jāmeklē palīdzība, jo pašas spēkiem galā netikšu.. Secinājums labs, tikai vajadzētu to arī realizēt!
Bet vispār pilsēta smuka- patīk daudz labāk par Romu-, bet, protams, Francijas dienvidiem nekas nestāv klāt. Laikam tomēr iepriekšējās dzīvēs būšu bijusi muižniece, kas dzīvojusies pa lavandas laukiem Provencē:)

8.6.12 22:23 - ...

Beidzot mieriņš.. Sen nebija bijis tik jauks vakars- balkons, siltums, bez vēja, ar saldējumu un tabaciņu, žurnāli, ledustēja. Viss kā pienākas. Jūtos tiešām nopelnījusi pēc pamatīgās rukāšanas darbā. Biju cerējusi, ka kkad tas viss beigsies, bet nu jau saprotu, ka cerība muļķa mierinājums un samierinos ar situāciju.

Toties esmu sākusi staigāt pie masieres, jo mugura brēktin brēca pēc masāžas. Ritīgi paveicās ar masieri, kas spēj mani sakārtot un vēl plusā savest kārtībā visu ķermeni. Ceru, ka rezultāts būs labs, jo viņa ņemt kārtīgi priekšā ne tikai fiziski, bet arī galvā mēģina salikt visu pa plauktiņiem..

5.5.12 20:41 - ...

Smieklīgi, tikai tagad sāku baudīt brīvdienas un aptvert, ko tas nozīmē.. Pēc lielās darba slodzes un neeksistējošajām brīvdienām, pagājušā nedēļas nogale bija īsts pārbaudījums, jo nesapratu, vai tiešām varu atpūsties vairāk par 1 dienu? 4 brīvdienas, 2 darba dienas un atkal 3 brīvdienas manam organismam bija kkas neizprotams :D Nožēlojami, patiesībā, bet nu jau būs labi, cerams! Visas vid pārbaudes un gada pārskati ir beigušies un tagad vajadzētu būt labāk. Protams, tā liekas jau no janvāra, ka ar nākamo mēnesi toč viss būs kārtībā, bet tagad man tiešām gribas tā ticēt. Daudzās maija brīvdienas gan bik ritmu sabojāja, bet būs labi. Tagad man mīļākais teiciens ir- ja nav labi, tad nekas vēl nav beidzies ;)

Dzīvesveids ir pamatīgi pabojāts- neveselīga pārtika, nenormāli daudz tabakas, maz miega.. Pat Sulu kūre mani nespēja atgriezt uz pareizā ceļa, nožēlojami. Toties šonedēļ beidzot pārsēdos no auto uz velo un cerams, tas dos kādu plusiņu jeb mīnusiņu manam organismam. Beidzot arī sākšu domāt par normālāku ēdienu, jo beidzot būs laiks gatavošanai, un laiks būtu samazināt cigarešu devu.. To gan laikam izdosies tikai jūnijā, kad darbā vairs nebūs praktikante, kas nemītīgi velk uzpīpēt, bet vispār viss šķiet cerīgāks un saulaināks- laikam vasaras tuvošanās pie vainas!

13.2.12 22:54 - Lamb

Lamb bija tiešām fantastiski. Laiks tik ātri paskrēja un noslēguma dziesma bija ritīgi "kačājoša".. Bija sajūta, ka tādos ritmos var ritīgi ieiet sevī, gluži kā meditācijā. Cerams, ka viņu pieminētie labie LV festivāli nozīmē atgriešanos Positivusā! Turēšu īkšķus par to, jo šķiet, ka Lamb, pludmale un nakts ir vnk perfekts savienojums :)

29.1.12 18:58 - brīvība

Nedēļas nogale pavadīta jauki.
Dārgais ir devies uz Austriju slēpot, es pieskatu mājās kaķi un tusēju ar draugiem. Šādā aukstumā ir tik labi uzpīpēt iekšā un nav neviena paša, kas to varētu pārmest :)
Esmu guvusi pelnīto atpūtu, pirms kārtējās saspringtās darba nedēļas. Kkā ir sasodīti daudz darba un neliekas, ka tuvākajā laikā kkas mainīsies.
Nākamnedēļ plānoju iegādāties abonamentu sporta klubā un esmu jau pieteikusies uz Sulu kūri Lieldienās. Jāsāk taču kkas darīt, citādi metas slikti, kad veikalā izrādās nevaru dabūt ciet 40izm. bikses. Tas pat vairs nav bik palielinājies svars, bet drīzāk svars, kurš liek griezt vēnāāzzzz.... Bet es saņemšos un ceru, ka ātrāk nekā vēlāk!!!

Citādi viss ir ok. Septembrī Francija paliek spēkā, esam izlēmuši par maršrutu, ja vien nebūs pēkšņais super duber avio piedāvājums, tad brauksim ar auto.
Tad nu nākamās nedēļas darbi ir skaidri- jāsāk rīkoties netikai domāt par veselīgu dzīvesveidu, maksimāli ātri jāpabeidz iekavētie darbi un jāaizved auto pie meistara, tik diezvai pēdējam saņemšos, jo solītajos mīnusos diezvai būšu gatava saņemties sabiedriskajam transportam..

11.1.12 19:32 - ...

Gads iesākās perfekti. Ar draugiem līdz pl.7:30 spēlējām spēles un visādi citādi jauki pavadījām laiku. Šis noteikti bija TOP 3 Jaunā gada sagaidīšanas augšgalā :)

Vispār jau dzīvē nekas īpašs nav mainījies, joprojām darbs aizņem visvairāk mana laika, visi svētki tika pavadīti salīdzinoši mierīgi, ja neskaita skriešanu no vieniem radiem, pie citiem.
Patiesībā ceru, ka tiešām nekas nav mainījies un tuvākā gada laikā arī nemainīsies, jo pašreizējais stress ar to, kas notiks vai nenotiks septembrī nozīmē tikai to, ka vēl tam nav pienācis laiks. Kā nekā es tik tiešām vēlos doties uz Franciju un arī izmaiņas darbā nav tās labākās, lai dikti priecātos par iespējamajiem notikumiem.. Tajā pašā laikā sajūtas ir divejādas, no vienas puses, tas pat būtu forši un ir prieks, bet no otras, tik tiešām nav īstais brīdis!

19.12.11 20:53 - ...

Ta nu gan laiks paskrējis!
Gada beigas ir pielavījušās, ka nepaspēju pat attapties.. Pēdējais mēnesis pagājis vienos stresos saistībā ar darbu, bet nu viss ir mierīgi un gandrīz labi- cik nu labi var būt, ja no 4 darbiniekiem samazina uz 2, jeb kā visi mani mierina uz 2 ar pusi. Biju jau iztēlojusies, ka no janvāra stāšos bezdarbniekos, kādu brīdi baudīšu laisku dzīvi mājās un vienlaicīgi caur veco kolēģi meklēšu darbu. Toties, ja neatrastu, būtu pienācis laiks bērnam.. Nu šīs domas ir noliktas malā, jo darbs paliek mans, tik darba vairāk un naudas arī (par to gan nesūdzos :)) Pirmajā brīdī par šiem jaunumiem gluži priecīga nebiju, bet nu jau šķiet, ka viss būs labi. Tad jau redzēs, kā tas viss izvērtīsies!
Trakākais šajā visā ir smēķēšanas sezonas nebeigšanās, jo gribi negribi visi jaunumi tiek izrunāti/uzzināti pie dūma. Tagad tik ir otrādi- mājās nesmēķēju, bet darbā gan.. Visam plusā vēl 10kg, kurus tagad tāpat nav jēgas likvidēt, jo svētki tak ;) Bet nekas, sāksies jauns gads, jauni pienākumi, "jauna" dzīve un tad ķeršos pūķim pie astes.. Parasti gan šādas apņemšanās netaisu, bet šis ir īpašs gadījums un šķiet, būs arī īpašs gads.
Powered by Sviesta Ciba