* * *

29.8.03 21:15
Gaidu vēstules no trim cilvēkiem, bet neraksta neviens. Nu nekas, laikam aizņemti.
Žurnāls arī tukšs.
Bet es tikko no meža, no sēnēm.
Lai tad nu arī būtu, pastāstīšu smejmoon par mežiem.

Meži te ir visādi.
Ir egļu meži, kur dzīvo lāči.
Ir priežu audzes, kur dzīvo lapsas.
Ir rūķīšu meži - tādi augsti, aoaļi kalniņi, ar mīkstu gaišzaļu sūnu un cūkpriedēm apauguši. Tur, kā jau var noprast, dzīvo rūķīši.
Visos mežos dzīvo arī sēnes.
Bet sēnes ir viltīgas, viņas mēdz dzīvesvietu mainīt.
Zālē gar purvu malām dzīvo gaišās vasaras baravikas un kundziņi.
Viršos gar ceļmalām un stādītos mežos baltajā sūnā dzīvo tumšās rundens baravikas.
Rūķīšu kalnos dzīvo makavici un sviestabekas.
Sviestabekas un gailenes vispār ir palaidnes, dzīvo, kur pagadās - gan zālē dzīvo, gan sūnā, pat lapās pērnajās un smiltī.
Sūrenes dzīvo zem mana ozola, dažu gadu tur apmetas arī baravikas. Vienu vasaru pagalmā zem mana ozola dzīvoja 17 baravikas un viens kundziņš.
Vēlos rudeņos, pat novembrī, var lasīt smiltenes. Tās, tūdaļ pēc tumšajām baravikām, ir manas mīļākās sēnes. Varbūt tāpēc, ka apakšiņas viņām tik citrondzeltenas un cepurītes tik biezas. Bet varbūt tāpēc, ka tā ir īpaši laba sajūta - saulainā, vēsā novembra dienā lasīt smiltenes. Salst rokas un tek deguns, un mežs smaržo savādāk nekā rudenī. Pēc slapjas malkas smaržo.
Sarkanās mušmires parasti dzīvo gar ceļu uz manu māju, bet šogad vēl nav redzētas. Veci ļaudis saka, - kad parādās sarkanās mušmires, tad jābūt arī baravikām.
Šodien es dabūju tikai kādas astoņas baravikas, 6 gaišās un 2 tumšās. Tumšās saviļņoja manu sirdi.
Ar baravikām man katru reizi sanāk vienādi. Kā es viņu ieraugu, tā es viņu nogriežu. Un pēc tam paliek žēl - vajadzēja taču patīksmināties, paskatīties - kā viņa tur aug. Bet nē. Kā ieraugu - tā arī nogriežu.
Tā man vispār tāda slikta rakstura īpašība.
Bet nu jau par vēlu laboties.
Tas pats ar grāmatām - kā ieraugu, tā izlasu. Pēc tam kožu pirkstos - varēju taču par katru rindkopu patīksmināties, visas daudznozīmīgās vietas pārdomāt. Bet nekā. Ieraugu - izlasu. Un tā vienmēr.

Lūk. Vai vēl kaut ko gribi zināt? Pastāstīšu.
8 raksta piebildīšu

29.8.03 21:35
kā, kā sēnes smaržo? un kas pie tām pielipis?

un ko mežs šovakar teica? kādās balsīs runāja?
piebilst

29.8.03 21:41
Baravikas saldi smaržo, pēc baravikām. Gailenes mazās - pēc gailenēm. Bet lielās, kas sūnā ieaugušas - pēc slapjām sūnām arī smaržo. Nekas īpašs.
Pie baravikām parasti nekas nav pielipis. Viņas tādas cēlas un tīras. Ja nu kāda melleņu mētras lapiņa. Pie gailenēm skujas un sūnu dzīpari. Pie sviestabekām līp viss, un es viņas nelasu.

Bet mežs šovakar klusēja. Kad biju viena. Tad es apsēdos ceļmalā un klusēju līdzi. Bet visu pārējo laiku tas runāja manas trakās kaimiņienes balsī un teica... nu jā, tas jau pārāk privāti:)
Reizēm mežs ierējās.
Un vienreiz savicināja spārnus.
piebilst

ar ko atšķiras rakstnieks no programmētāja ..
29.8.03 21:49
Un saki debesis? Vai debesis arī klusēja?
piebilst

Re: ar ko atšķiras rakstnieks no programmētāja ..
29.8.03 22:11
Debesis lija.
Tas ir viss, ko varu pateikt par debesīm, jo sēņojot debesīs neskatās.
piebilst

29.8.03 21:52
Kaimiņiene man sāk patikt arvien vairāk un vairāk.
piebilst

29.8.03 22:10
Es domāju, tu viņai arī patiktu. Un dažas vietas pie viņas vēl ir brīvas.
piebilst

29.8.03 22:19
Nu gan nosarku kā sivēns pie bikšturiem. Ja viņa ir traka, vai viņa nav BĪSTAMA?
piebilst

29.8.03 22:34
Ir bīstama, un kā vēl. Bet tur jau tā pievilcība un izaicinājums.
piebilst