* * *

atzīšanās (neglaimojoša)
30.11.07 22:51
Es pastāstīšu, kā bija (un kā ir) .
Vakar uzliku modinātāju uz 7.20, bet mobilo nogriezu uz kluso, kārtējo reizi ar cerību, ka pēc tam, kad pamodināšu puiku, varēšuvēl aizmigt un pagulēt. Tomēr - kārtējo reizi pamodos pirms modinātāja, 6.00 (aizmigu kādos 2os), pavārtījos, piecēlos ap 6.30, uztaisiju kafiju, paskatījos meilus, 7.20 uzcēlu puiku, iedveu brokastis, 8.00 sāku strādāt (mājās) ar līgumiem, nostrādāju līdz kādiem 10.00 (visu laiku sarakstoties ar partneriem vai klientiem un sazvanoties ar kantori), tad iegāju dušā, uzkrāsojos, saģērbos, 11.00 biju kantorī, līdz 17.30 strādāju bez pārtraukuma (tas ir - reāli bez pārtraukuma, bez ēšanas un bez dzeršanas), tad pasvinēju "andrus" līdz kādiem 20.00, atnācu mājās, vēl drusku pastrādāju, paciboju, iedzēru vēl vīnu, un tad šī man skaitās tāda kā veglā diena, piektdienas novakare, jo normāli (bez "andriem") es, vēl mājās pārnākusi, strādātu no 18.00 lidz kādiem 20.00 - vismaz, bet, ja P uztaisītu vakariņas, tad paēstu ap 19.00, un tad vēl kaut ko padarītu līdz 21.00 vai 22.00. Ja P man piedāvātu paskatīties filmu, es droši vien teiktu, ka esmu pārāk nogurusi un labāk uzspēlētu vēl kādu trulu snūdu. Ievilktos gultā ap 24.00, noraidītu seksu, palasītu līdz 1.00, uzliktu modinātāju, nogrieztu gaismu, iedzertu miega zāles, iemigtu ap 2.00, pamostos ap 6.00....
7 raksta piebildīšu

30.11.07 23:15
galevanais, ka esmu pati sev priekšniece un neviens mani nedzen. varu nākt un iet, kad gribu.
nu ja, tā jau arī daru.
(bet, dies' pas' - tas nav aiz mantkārības un dziņas pēc panākumiem, vienkārši kaut kāda vāja nervu sistēma, neprasme deleģēt pienākumus un atbildību (lai gan - nav au, kam) un nerealizējama tieksme pēc perfekcijas (teicamnieces sindroms, pretīgi).
piebilst