- 25.12.06 23:40
- Ziemsvētku vakars bija jauks. Egle, protams, skaista. Kāposti garšīgi un cepetis sulīgs. Vīna daudz un labs.
Kā jau mūsu ģimenē tas parasti notiek, pie svinīgi saklātā galda visi kliedza cits caur citu, līdz P. ieviesa mazliet godbijības, teikdams runu par Jāzepu, Mariju, kūtiņu, trūkumu un pateicību.
Pēc tam tomēr atkal kāposti un cūkas miesa, pusstundā tika aprīts 2/3 četrkilogramīga cepeša un 1/2 kilogramīga cauraudzīša.
Un tad, protams, dāvanas un zināmais vecītis, kuru, kā allaž, ļoti talantīgi un ar humoru atveidoja A., bērnu sajūsma un uztraukums, dzejolīši, spiegšana un bučas. Un daudz ietinamo papīru un saplosītu kartona iesaiņojumu.
(Man šogad vislielāko prieku sagādāja tas, kā Mammiņai iemirdzējās acis, attinot manu dāvanu).
Visus, kā vienmēr, pārspēja K., kura katram uzdāvināja pilnīgi personisku, intīmu 2007.gada kalendāru, absolūti profesionāli un perfekti izveidotu, iesietu, ar katram no mums vissvarīgākajām un mīļākajām vissvarīgāko un mīļāko cilvēku bildēm.
Bet šodien tādā lēnā garā, otrais cēliens ar sildītu vakardienas ēdienu un daudz šampanieša. Tie paši cilvēki, tikai drusku noguruši, un atmosfērā kaut kas no tiem neatkārtojamiem jaunības "otrās dienas" rītiem, kas nemanot pārvēršas vakaros. Skumji un labi, skumji un labi, līdz beidzot tikai vairs skumji. Par ko skumji - nezinu. Tāda kā dzīves aiziešanas sajūta, papiņa trūkuma sajūta, mammiņas vecuma sajūta, puisīša pieaugšanas mokošo trauksmju sajūta, un, galvenais - sajūta, ka tu nevari darīt neko, neko, neko, neko, lai tavi vismīļākie cilvēki vienmēr būtu laimīgi un nekad no tevis neaizietu.
Pieņemsim, ka tas ir paģiru sentiments. - 6 rakstapiebildīšu
- 26.12.06 00:15
-
domāju, kāpēc ir tā, ka citiem ziemassvētku vakars ir tas tuvākais un mīļākais un svinamākais, svētāmākais, ziemassvētku kulminācijas punkts. bet citiem divdesmit piektais kā amerikāņiem. mamma saka, tiem pirmajiem svētki pazīstami jau no aizliegtajiem laikiem, tiem otrajiem kļuva aktuāli, kad kļuva oficiāli, ja reiz 25ais brīvs, tad svinams. bet divdesmit piektajam, man liekas, īstais šarms piemīt tikai, ja svinēts ziemassvētku vakars, tad nākamajā rītā tā mošanās leiputrijā:), daudzo ēdienu, saldumu, dāvanu otrajā dienā, kad var nedarīt neko, tikai būt labsajūtā. bet pieaugušo dzīve (un ziemassvētku sajūta) tik un tā nestāv līdzi tam, kā bija kādreiz. bet tas, ka bija, taču ir labi. vismaz.
personīgas pārdomas kā komentārs Tev. un lai Tev vēl drusku priecīgi svētki - piebilst
- 26.12.06 20:34
-
bet Kristus tak piedzimst tikai naktī, ko tai 24. vakarā svin? agrāk atču katoļiem vispār 24.vakarā bija jāgavē, tikai nesen atļāva nelielu mielastu.
mēs gan svinam 24. mājās paši, 25. pie mammas. bet brīvu vajag arī 24., vislabāk arī 23. kā šogad:) - piebilst
- 26.12.06 21:42
-
Gaidīšanas svētki? Man tās baznīcas tradīcijas nav tik svarīgas Ziemsvētkos, vairāk tas ģimeniskais siktums.
- piebilst
- 26.12.06 21:49
-
nu jā, bet interesanti taču.
ne tikai amerikāņi, liela daļa Zsv. svinošās pasaules svin 25., savukārt Vācijā (lielākoties), līdz ar to arī Latvijā, un vēl dažās zemēs kulminācija ir 24. vakars, bet man nav nav ne jausmas, kā tas viss tā izveidojies. - piebilst
- 26.12.06 22:50
-
nakts vai vakars nav lielas starpības:) nu, kā svētvakars vai, cik zinu, katoļiem ir dievkapojumi 24tā vēlu vakarā vai naktī. bet arī nesaistot ar baznīcas tradīciju, (līdzīgi kā jāņos) saulgriežus svin jau iepriekšējā dienā un saulgriežu vakarā/naktī (cik nu katrs spēj izturēt negulējis:)) bet kā nu kuram tās tradīcijas ieietas. interasanti tak kā vienus un tos pašus svētkus cilvēki uztver/svin dažādi
- piebilst