- 9.9.06 23:51
- Bija norunāts šorīt ar L. braukt sēnēs uz lielo mežu. Izbraucām gan tikai ap trijiem, jo pēc vakardienas L. bija grūti. Es vadīju mašīnu, tur kādi 20 km pa meža ceļiem jābrauc, viņš satvīcis sarkans, sūca aliņu. Man ļoti patīk braukt pa mežu, pa visām tām grambām, smilšu kalniem, dubļu pļančkām purvainajās vietās.
Izrunājām viskautko par dzīvi.
Sēņu maz. Par sēnēm jau es saucu tikai baravikas. Dažas pamanīju no mašīnas, tad lecu laukā griezt. Tā nopietni apstājāmies kādās trīs vietās, izmetām pamatīgus lokus pa to mežu. Kad jau sataisījāmies mājās, atklāju, ka esmu pazaudējusi mobilo telefonu. Braucām nu pēc kārtas uz visām tām vietām atpakaļ, riņķojām pa mežu, L. man zvanīja, klausījāmies, vai kaut kur neskan. Bet signāls man tāds vājš, teiksim, diskrēts: ta-dā, ta-dā.
Neticēsiet - atradām. Un ne pēc signālas skaņas, skaņu tai soļu čaboņā un vējā vispār nevarēja dzirdēt.
L. atdeva man arī savas sēnes un es apsolīju pagatavot mums vakariņas. Pa starpu man vēl bija jāazibrauc uz V. darīšanās. Viss kaut kā ievilkās, tikai ap deviņiem vakarā tiku pie sēņu tīrīšanas. L. atbrauca jau labi uzlāpījies, nolēmām sēnes šodien necept, bet pasēdēt tāpat pie aliem. - 2 rakstapiebildīšu
- 10.9.06 00:12
-
izdangā tikai mežu
- piebilst
- 10.9.06 00:29
-
es jau neko, es tik tur, kur jau iebraukts! tie tādi mežavedēju ceļi.
- piebilst