- 9.9.06 00:41
- Es sevi mīlu, bet sev nepatīku. Tā ir tāda sāpīga mīlestība. Kā pret bērnu, kurš nav "piepildījis cerības" vai pret mīļāko. kurš "licis vilties", vai pret draudzību, kura "nav sevi attaisnojusi".
- 9 rakstapiebildīšu
- 9.9.06 00:52
-
Samurajs
Man (iz)jūtas pret sevi grūtāk noformulēt. Laikam plašs emociju kokteilis, kura receptes sastāvdaļas pārsvarā ir dažādas negāciju izpausmes. Grūti no tā visa kādu sakarīgu kopsavilkumu izvilkt.
- piebilst
- 9.9.06 00:57
-
Es sevi mīlu tikai ar otra mīlestību. Un sev patīku ar otra patikšanu
- piebilst
- 9.9.06 01:16
-
tas var būt tik jauki un tas var būt tik briesmīgi
- piebilst
- 9.9.06 11:08
-
jā, jā, man arī tā!!
- piebilst
- 9.9.06 00:58
-
Es sevi redzu tikai ar otra acīm. Un tāpēc man patīk, kā Tu skaties
- piebilst
- 9.9.06 22:44
-
Ford Madox Brown
vai tikai tev nav paaugstinātas prasības pret sevi :>
- piebilst
- 9.9.06 22:55
-
nedomāju vis:)
- piebilst
- 10.9.06 23:49
-
Ford Madox Brown
Nu tad man tā izklausījās.
Es domāju vakar vel par šito. Man pie sevis sis tas nepatīk, bet ir tikai dažas lietas, ko var mainīt, un arī tās - ļoti pamazām. Bet ir tādas, ko nevar, un tad es samierinos, un laikam jau tiktāl, ka vairs pat neatceros, ka man viņas nepatīk. Tā sadzīvot kā ar savu veco koka kāju, apmēram - ka nedomā ka tā ir "neglītā koka kāja, ne tāda skaista muskuļota, veselīga kāja kā visiem citiem", bet kā - "mana koka kāja" - ne vairāk, ne mazāk. Un tad, kad es izdaru kaut ko labu, kaut kas izdodas, vai kādu dienu īpaši labi izskatos, tad es klusi slavēju sevi kā mazu bērnu :) - piebilst
- 11.9.06 09:18
-
Jā, nu patiesībā man tomēr ir zems tas pašnovērtējums. Kā dienasgrāmata teiktu - "zem vidējā":)
Bet sadzīvot jau var tikai ar tām nemaināmajām lietām, ne? Visgrūtāk piedot sev vājības - slinkumu, paviršību, neiecietību pret tuvākajiem... rīšanu un smēķēšanu, īpaši pēdējo - tā ir nerēķināšanās ar bērnu, kuram taču būšu vēl kādu laiku ļoti vajadzīga. - piebilst