- 13.8.06 12:10
- Aizpagājšnakt man atkal bija uznākusi mirstamā vaina. Esmu jau daudzkārt rakstījusi, kā tas izpaužas, tādēļ neatkārtošos. Teikšu tikai, ka bija patiešām ļoti slikti, viss, ko paguvu nodomāt, pirms – nu jā, pirms nevis nomiru, bet puslīdz atguvos, bija: „nu, redz kā, es tomēr pirms Opīša...” un „nabaga puika”. Pēc tam viss tā kā pierima, bet bailes bija tik lielas un tā mata galā karāšanās sajūta tik mokoša, ka, pie sienām turēdamās, novilkos lejā uz pirmo stāvu, lai būtu tuvāk Poga, un savīkšīju sev midzeni suņa gultā, blakus stulbajai kucei, kura par manām ciešanām nelikās ne zinis un nebija piedabūjama pārvākties uz tepiķīti. Tā arī gulēju nomodā līdz rīta gaismai, ar galvu uz suņa pakaļas, elpojot ērču siksnas izgarojumus un ik pa brīdim piedzīvojot atkārtotas, bet jau vieglākas miršanas.
Bet vakar pa dienu iegājām mežā un salasījām drusku melleņu, saberzām ar cukuru un vakarā ēdām ar plānajām pankūkām. Tas piešķīra jēgu visai dienai. - 13 rakstapiebildīšu
- 13.8.06 13:32
-
Ford Madox Brown
noglaudu Tev galvu. Un apskaužu par mellenēm un pankūkām :)
- piebilst
- 13.8.06 14:28
-
o, kā es pazīstu šitādu gulēšanu vaļā acīm un miršanu. a aizmigšana nepalīdz? no manējām ir viena izeja - sadzerties tabletes tā, lai aizmiegu pirms nomirstu :)
- piebilst
- 13.8.06 14:29
-
mja....
tachu mellenju uz pankuuku teikuma ietekmee/aizgaaju uz kjeekji un ieedu kjirshu zafti - piebilst
- 13.8.06 20:14
-
:(
bet vispār, bez4pieci arī rakstīja, kaut kas jocīgs notiek ar cilvēkiem naktīs. kļūst par citiem, pilnīgi citiem. - piebilst
- 13.8.06 20:16
-
offtopikā, mūsu atpirktajā mājas pusē ir viena istaba, ko vecāmāte konsekventi sauc par mirstamo istabu. tā šī istaba tiek saukta jau 80 gadus, viņa teica. tur likti vecie cilvēki, kas nomiruši. pēdējie mirēji tur nomira pirms gadiem 3-4. tas vispār ir. nez, ko tad liks dzīvot un gulēt tajā mirstamajā istabā?
- piebilst
- 13.8.06 20:45
-
proud to be peevish
Skarbi :(
- piebilst
- 14.8.06 23:05
-
stulbā kuce droši vien zināja, ka miršanas nebūs. kuces arī ir suņi
- piebilst
- 15.8.06 09:07
-
nē, stulbā kuce ir tik stulba, ka nezina neko.
un vispār - ar atgriešanos:) - piebilst
- 15.8.06 10:17
-
es jau varētu tūlīt izdzēsties atkal, bet jūs priecājaties, it kā mani nepazītu
- piebilst
- 15.8.06 10:25
-
beidz, par ko priecājamies?
- piebilst
- 15.8.06 10:56
-
nu ka dute atdzēsās.
vispār, skuka, Tu taču esi gudra, pasaki, ko lai dara, šitā ciba ir tāds kā errors priekš manis. es vienmēr visu ko uzrakstu sistemātiski pēc laika iznīcinu, tāda kā balasta nomešana, bet ar cibu nesanāk.
(a es miķelim brālim mazajam saku, zini, ko es satiku, rakstnieci, viņš, kādu!, es saku, ka Tevi viņš saka, jā, jā to, kas sarakstīja Tilli un suņuvīru, nevar būt, tik kruti!) - piebilst
- 15.8.06 11:51
-
nu, tā gan nav puiku grāmata. manējais nejūsmo nemaz. tas mazu meitenīšu raudināšanai:)
bet kas ar to dzēšanu - nu aizmirsti! ja tu esi izdzēsusi priekš sevis, tad taču vienalga, ka kaut kur tas vēl "karājas" - ... - piebilst
- 15.8.06 12:02
-
es pie filmas raudāju, bralis arī. kaut gan tagad neko no filmas vairs neatceros un vispār tā stāsta. tikai Vilsona skumīgās acis, lielu plušķainu suni, kuru laikam sauca Princis. viņš laikam beigās nomira, ja. fui, palika bēdīgi
- piebilst