Mnjaa:)

:)

Labrīt, aizmirsu pateikt. Kāpēc "mnjaa"? :)

maya

Šis vispār dīvains rīts. Bet tas laikam tādēļ, ka mēs redzam un ieraugām tikai to, ko pazīstam.

Labrīt:)
Ai, "mnjā" bija tikai par tēmu sakritību.
Man (diemžēl) rīts gluži parasts, jāmetas atkal mani pilnīgi neinteresējošos darbos.
Bet par "redzēšanu" gan Tu maldies:) Vismaz es - vispār neredzu to, kao pazīstu! Pierastais slīd garām neaizķeroties un neieskrāpē acs radzeni:)

Iespējams, ka tam, ko pazīsti, Tu nepievērs uzmanību, bet vai var teikt, ka tu "redzi", to, ko nepazīsti (manā gadījumā piemēram, datora "iekšas"). Pagājušo vasaru sapratu, ka patiesībā neredzu pļavas - vien zaļu masu ar dažiem pazīstamiem augiem (tos tad arī vienīgos redzu).

maya

Nu jā. Esmu gājusi pa mežu ar biologu. Viņš visu laiku visur redzēja dzīvniekus. Rādīja man, aklajai, un vienalga es neko neredzēju. Bet es mežu redzu citādi, man liekas (oi, cik augstprātīgi skanēs), es redzu meža dvēseli, būtību.

Protams, varam redzēt dažādi. Un ir lietas, kuras "saredzam" tikai tad, ja acis ciet. :)
Bet man tas mežs un pļava klusē, ja nepazīstu "burtus" ar kuriem tas sarakstīts. Tas ir tā pat kā turēt rokā folientu un juts, ka tas sevī slēpj kaut ko brīnišķīgu..bet nespēt to izlasīt. :)

maya

"foliantu", "just"...un citas kļūdas - sorre...:))

Vai arī tas ir kā ar dzimtas bībeli, kurai pirmajā lapā ierakstīti sen mirušu cilvēku vārdi. Vārdus atpazīstam, zinām, ka aiz tiem bijušas džives, jūtam, ka tur slēpjas dvēsele, bet tie paliek tikai vārdi, ja neiepazīstam.

Nu jā, bet Tev arī taisnība, ka detaļa reizēm "apēd" veselumu.

maya