- putnupr(iekam)
- 24.2.03 23:12
- Tad še Tev vēl. Veltīts Klāvam Elsbergam
Dzejnieks, kurš kādreiz
Rakstīja dzejas,
Tagad ir miris
Un pārtiek no zvejas.
Ar makšķeri
Lētas krastā tup
Un apbrīno slaveno
Sengrieķu upi,
Kur meldri
Kā pulksteņu ceijeri klusi
Šūpojas katrs
Uz savu pusi.
Dzejnieks, kurš kādreiz
Rakstīja dzejas,
Pa dienu ir miris,
Bet vakaros smejas,
Un viņa smiekli
Kā sidraba zivis
Nārsto mums vēnās.
Pats poēts ir miris.
x x x
Un tāpat vien, - par līzdīgu tēmu:
Hāronam
Pārcēlājs laivā
Gaida mani
Airi ūdenī grimst
No krasta skan zvani
Tumšajā ūdenī
Zvanu mēles
Nogremdē savas
Sidraba pērles
Pārcēlājs laivā
Gaida mani
Rokas pār airiem līkst
Augstu virs upes
Lidene lido
Vai kāds eņģelis
Debesīs slīkst
Pārcēlājs laivā
Gaida mani
Papiross tumsā mirdz
Pārcēlājs nezin
Ka viņa skaistā meita
Nes manu dēlu
Zem savas sirds - 21 rakstapiebildīšu
- Re: maya
- 25.2.03 12:05
-
Bezvārdis
Protams, varam redzēt dažādi. Un ir lietas, kuras "saredzam" tikai tad, ja acis ciet. :)
Bet man tas mežs un pļava klusē, ja nepazīstu "burtus" ar kuriem tas sarakstīts. Tas ir tā pat kā turēt rokā folientu un juts, ka tas sevī slēpj kaut ko brīnišķīgu..bet nespēt to izlasīt. :)
maya - piebilst
- Re: maya
- 25.2.03 12:08
-
Bezvārdis
"foliantu", "just"...un citas kļūdas - sorre...:))
Vai arī tas ir kā ar dzimtas bībeli, kurai pirmajā lapā ierakstīti sen mirušu cilvēku vārdi. Vārdus atpazīstam, zinām, ka aiz tiem bijušas džives, jūtam, ka tur slēpjas dvēsele, bet tie paliek tikai vārdi, ja neiepazīstam.
Nu jā, bet Tev arī taisnība, ka detaļa reizēm "apēd" veselumu.
maya - piebilst