- 14.7.03 12:39
- Izlasīju PB "CEKPETI".
Nekādi nespēju formulēt savu attieksmi.
Uzrakstīts ļoti labi, stilistiski tāds 60-o gadu krievu realistiskais romāns par sādžas dzīvi. Ar slepkavībām, pareizticību, nelabo, salauztiem likteņiem und so weiter.
Jā, labi uzrakstīts.
PB ir viens, kurš reāli attīstās.
Bet - nepamet sajūta, ka tas jau ir lasīts. Ka tas jau ir daudz reizes sarakstīts pirms PB. Ka tas nāk kādus 40 gadus par vēlu.
Nu, apmēram tā, ja kāds pēkšņi sāktu rakstīt noveles par andrupāniem vai kristīnēm un edgariem Blaumaņa stilistikā.
Un pat ja viņš rakstītu tik pat labi kā Blaumanis.
Vai varbūt es kaut ko nepamanu?
Ļoti dīvaina sajūta. Vēl jāpadomā. - 9 rakstapiebildīšu
- 14.7.03 14:39
-
Eh, nu nebija tak nekāds Andrupāns! Bet... andr.... nu kā viņu?!?
Nolāpīts!!!!!!!!! - piebilst
- 14.7.03 14:45
-
Nu Andriksons. Kā var aizmirst, kā var aizmirst!
- piebilst
- 14.7.03 18:30
-
Starostj nje radostj...
- piebilst
- 15.7.03 23:31
-
Un vispār - labāk būtu pats izlasījis (PB) un mani apskaidrojis.
Ja vien... neesi aizņemts ar remontdarbiem. - piebilst
- 16.7.03 10:35
-
Nevaru palasīt šitādā karstumā. Turklāt arī man sāk uzmākties aizdomas, ka to visu nemaz neraksta viņš. Reiz pat dzirdēju tādu versiju, ka tā tad arī esot tā padomju laika "atvilktnes literatūra" un patiesībā autors esot ne ta viņa tēvs, ne ta brālis.
- piebilst
- 16.7.03 11:08
-
Tik provokatīvu versiju ironiskā priekā varētu izplatīt tikai pats PB:)
Bet es savu mūžu neko tādu neesmu dzirdējusi, un ja dzirdētu - neticētu. - piebilst
- 16.7.03 11:15
-
Ja nemaldos, tas nupat bija rakstīts arī Karogā?
- piebilst
- 16.7.03 11:40
-
Nezinu gan, jo "Karogā" izlasīju tikai literāros tekstus, bet "par" un "ap" nelasu.
- piebilst
- 14.7.03 14:47
-
«Viens saimnieks ar jums vēlās runāt, baronlielskungs.»
«Kas tas ir?»
«Klaucēns.»
«Tā. Es iešu... Ko viņš grib?»
«Es nezinu, baronlielskungs. Viņš nestāsta.»
«Labi.»
(..)
«Saņematies tak, Andrikson, saņematies, mīļo Andrikson,» sacīja barons un uzlika mierinādams savu roku uz saimnieka pleca.
«Ne tā, - sit mani, es esmu suns!»
«Ko?...»
Viņi saskatījās. Barons atrāvās atpakaļ.
«Es biju... es esmu...»
«Andrikson!» barons iekliedzās, saņēmās ātri un atkārtoja sāpīgi: «Andrikson, Andrikson!» - piebilst