- 14.7.03 14:47
-
«Viens saimnieks ar jums vēlās runāt, baronlielskungs.»
«Kas tas ir?»
«Klaucēns.»
«Tā. Es iešu... Ko viņš grib?»
«Es nezinu, baronlielskungs. Viņš nestāsta.»
«Labi.»
(..)
«Saņematies tak, Andrikson, saņematies, mīļo Andrikson,» sacīja barons un uzlika mierinādams savu roku uz saimnieka pleca.
«Ne tā, - sit mani, es esmu suns!»
«Ko?...»
Viņi saskatījās. Barons atrāvās atpakaļ.
«Es biju... es esmu...»
«Andrikson!» barons iekliedzās, saņēmās ātri un atkārtoja sāpīgi: «Andrikson, Andrikson!»