Par pēdējo - tas ir, miršanu. Kaut kādā krievu žurnālā lasīju rakstu par Deividu Koperfildu - ne jau to litrāro varoni bet magu, kurš pamanījies 9 dienas pavadīt iesaldēts ledus bluķī Taimskvērā, kurš pastaigājas pa debesskrāpju jumtu korēm, kurš ticis aprakts un izrakts pēc n-tajām diennaktīm, kurš, protams, atraisījies zem ūdens no saslēgtām ķēdēm, un ko tik vēl ne.
Tas viss ir pierādīts, fotografēts, dokumentēts, un neizraisa nekādas šaubas.
Izņemot tobrīd pēdējo "triku", kurš bija tikai aprakstīts.
Proti, šis Deivids izdomājis, ka cilvēkam nav nekāda pamata mirt, ja viņam sirdī iešauj lodi. Nu kālab tad būtu jāmirst? Nāve iestājoties tikai no šoka un nesagatavotības. Viņš paredzējis: man iešaus sirdī, es nokŗitīšu, piecelšos, izņemšu lodi un aiziešu. Visgrūtāk būs piecelties...
Un tad pienākusi tā diena. Deividam no neliela attāluma iešauta krūtīs lode. Viņš nokritis. Ar pūlēm piecēlies. Izņēmis lodi un aizgājis.

optiskais māns!! :)))