Man tiiri egoistisks prieks. :)

Jau labu laiku esmu domaajis par sho lociijumu "sakrājušamies", ij neesmu vareejis izdomaat, vai tas ir pareizs, vai nav. Esi uzjautaajusi kaadam maaciitam filologam?

Neesmu uzjautājusi. Intuitīvi jūtu. Vai no skolas atceros. Bet uzjautājusi gan ir šausmīgi nepareizi:)

Tikpat nepareizi kaa "tak", "ij", "incanti" utt. :))

Vienu dienu aizdomaajos: zheel, ka izloksnes pazudushas. Beerniibaa perfekti ventinju meelee runaaju, ij latgaliski piepratu, bet tagad nekaa. Pliekana standarta "latvieshu literaaraa" ar minimaalo, ikdienaa lietojamo vaardu kraajuminju. :(

nekad neesmu varējis saprast, kāpēc nevar teikt "ar sakrājušies darbiem"? saprast, ko grib teikt var ne sliktāk par "sakrājušamies", bet vismaz skan labāk (vienkāršāk) :) nu ja galīgi negrib teikt "darbiem, kas sakrājušies"

abeč uzjautāt gan var tikpat labi kā nojautāt līku, piejautāt pilnu, atjautāt garām, sajautāt ka vai nu, nenojautāt vajadzīgajā brīdī un ko tik vēl ne :))

Nunu, nebrauc man atkal virsū!:) Es jau nu gan neesmu nekāda vaoldas tīrības sektante, man - jo vaļīgāk, krāsaināk, jo labāk. Man arī pret pieturzīmēm ir milzums aizspriedumu, un atļaujos tās spītīgi likt nevis tur, kur vajag, bet tikai tur, kur man prasās. Īpaši tā saucamos literāros tekstos. To es tikai Mūkam tā drusku iedzēlu::) Bet par "sakrājušamies" un "sakrājušies" - tur gan man pieņemams, tīri intuitīvi, ir tikai pirmais variants, kurš liekas varen labskanīgs:) Tavējais man izklausās tā, it kā bērns mācītos runāt.
Un kur vēl tas prieks, kad kādam ārzemniekam jāiemācās "sa-krā-ju-ša-mies" vai "iz-ri-ti-nā-ju-ša-mies"...

Man "sakraajushies" liekas pavisam labs, un pirmais liekas samociits :)

Nu beidz! Kas jums par ausīm!
"Ar sakrājušies darbiem ..." Briesmas!

;)

Un vispār! To vārdu vēl derētu arī locīt! (viņš, draņķis, laikam ir nelokāms)
ar sakrājušamajamies
sakrājušamajamajos:)

Pēdējais labs, jomajo:)

Nu, šamais pēdējais varbūt arī nav īsti gramatiski pareizs:) bet ko nepacietīsi dēļ labskanības:)

man nav skaidrs, no kurienes tas "šam" rodas un kāpēc tas domā, ka nozīmē akuzatīvu vai instrumentāli.

ja jau ir:
sakrājušie (radinieki) -> ar sakrājušiem (radiniekiem)

tad jau pareizāk būtu:
sakrājušies (darbi) -> ar sakrājušiemies (vai sakrājušiesiem ;)) darbiem

Jā! Tā būtu vispareizāk!


un neapvainojies!!

Nu tak neapvainojos es!!!!!
Bet man patīk - sakrājušamies! (Varbūt tāpēc, ka sendienās klasē es vienīgā to spēju izrunāt...)

Bet no kurienes kas rodas, to lai pēta zinātnieki:) Man tas vārds vienkārši ir:)

sāku locīt visos paģežos teikumus par sakrājušamies, lai pierādītu savu zinātnisko patiesību, bet pazaudēju pavedienu... laikam loģikas spējas sāk izzust prom reizē ar vakarienas skurbuli... :)
nu i labi!

kā ir ciešamā kārta vārdam "labi"?
:)))))

Kas ir ciešamā kārta? Un kas - neciešamā?

savulaiku sakrājušie
kārtu kārtām smaida abi
agrāk bija tā un šitā
tagad neciešami labi

:)

pēc Mayas, pat pēc divām Mayām sailgojusies..

A.

Kā - pēc divām?:))) Stc, vai e-mailu saņēmi?

"sakrājušamajamies", "sakrājušamajamajos"

Saņēmu.

A.