Nu..bet ja pieņemam, ka valoda ir tā, kas nosaka mūsu robežas, tad arī tas, ko tā saka par laimi, ir pati laime.

Mani interesē vai ir valoda un esamība, kurā netiek lietots šis vārds. Tā pat būtu interesanti runāt valodā t.i. dzīvot pasaulē, kurā nav jēdziena "mīlestība". :)))

maya

ps - bet "dabiska", manuprāt, ir nevis tiekšanās pēc laimes, bet apmierinājuma.

vajadzētu taču būt atšķirībām starp šo jēdzienu nozīmēm.

maya

Miilestiiba vispaar ir iluuzija ;)

Es pienjemu, ka apmierinaajums (fizisko, gariigo un jebkaadu citu vajadziibu) rada laimi. Taatad, dabiska ir tiekshanaas peec laimes.

Vispaar es atsaucu savu ieprieksheejo izteikumu par saskanju ar sevi kaa laimi, modificeejot to par:
Saskanja ar sevi, sevis miilestiiba ir viena no vajadziibaam, kuru nepiecieshams apmierinaat, lai buutu laimiigs. To var sasniegt vairaakos veidos, tajaa skaitaa miilot sevi vai atsakoties no sava es.

"Miilestiiba vispaar ir iluuzija ;)"

:D;)

Tā pat kā viss pārējais. :))

"fizisko, gariigo un jebkaadu citu vajadziibu" apmierinšana rada apmierinājumu. Kur laime? Ja viņai nav sava speciālā orgāna, kuru aplaimojot, rodas laime, nu tad nav tās. :))
Vai tomēr ir kaut kas tāds, ko mēs varam aplaimot?

maya

Miilestiiba ir biokjiimiska autointoksikaacija ar narkotizeejoshu efektu. Nereti rada pieradumu. Nereti raksturojas ar smagu "pagjiru sindromu" peec intoksikaacijas beigaam.

Pienjemsim, ka laimes orgaans ir aknas.

Nu..ja seko valodai (un es kaut kaa esmu pieradusi viņai sekot), tad iznāk, ka aplaimot var kādu citu. Nesaka taču - "es aplaimoju sevi". Saka "viņš aplaimoja mani" vai "es aplaimošu viņu". Tad nu sanāk, ka laimes orgāns ir CITS.
Izgrieziet CITU un nebūs laimes, vai arī nelaimes. :D

maya

Pareizi! Es arii esmu ultimatiivaa humaanistiskaa fundamentaalisma piekriiteejs - noshaut, lai nemocaas!!! ;)

:D
jā, jā un dzīve ir slimība, kas iegūta dzimumsakaru ceļā.

Vispār par nošaušanu nebildu ne vārda. Bet tieši tādēļ, ka laime, manuprāt, iespējama tikai attiecībās ar CITU...tā ir sociāla. :)Un CITS šajā gadījuma ir pilnīgi viss, kas ir ārpus tās "mājas", kurā dzīvoju. Un no tā arī sanāk, ka laime nav apmierinājums, jo apmierinājums ir stāvoklis, bet laime process.

maya

Neaarsteejami letaala slimiiba, atljaushos piebilst ;)

Nu, labi, laime ir mekleejama attieciibaas ar citu. Bet kaa tad visvisaadi jogi, budisma guru un tamliidziigi teeli? Nope, imho laime parasti vispirmaam kaartaam ir mekleejama sevii.

Nope...visi (ui t.i. gudrākie no viņiem) tie Tevis pieminētie "laimi" principā nemeklē, jo laime ir psiholoģisks stāvoklis, bet viņi no psiholoģijas un cilvēciskā bēg kā velns no krusta (dumjš salīdzinājums, bet steidzos, jo jāsāk darīt kaut kas cits)būt laimīgam ir tikpat nejēdzīgi kā būt nelaimīgam, jo tas ir karmisks stāvoklis, kurš nu nekādi neveicina sansāras riteņa griešanās apstāšanos.

Viss...dodos.
Paldies par sarunu :))

Maya

Tas, ka vinji to nemeklee, veel nenoziimee, ka vinji to neatrod. Mees atrodamies noveerotaaju poziicijaas un opereejam ar citiem jeedzieniem nekaa vinji ;)

miilestiiba ir iluuzija un iluuzija ir miilestiiba :)

/luudzu piedodiet savam jaunajam draugam taa neveeriibu veezeejoties ar vaardiem, bet dazhreiz ir gruuti attureeties/

Reizēm cilvēki mēdz skriet pa mazliet putekļainu lauku ceļu un vēzējott rokas, lai gan skaidrs, ka putniem par to tikai jāsmejas. :)) Tomēr domājams, ka ir jēga arī šādām darbībām. Un gan jau arī Jūsu vārdiem tāda ir.

maya