- 22.9.05 21:50
- Es lasu drausmiigi sliktu graamatu. Speciaali njeemu liidzi taadas graamatas, kas netrauceetu pashai rakstiit. Un, ko var te atstaat un nevilkt atpakalj uz Latviju. Buutu zinaajusi, ka tik slikti ies ar rakstiishanu, buutu vismaz ko labu tagad izlasiijusi, izmantojot briivo laiku.
- 5 rakstapiebildīšu
- 22.9.05 23:50
-
Es atkal ceļojumā paņēmu par maz grāmatu. Neilgi pirms aizbraukšanas man gan ienāca prātā, ka bez "Allaha Līgavām" un "Vienradža"jāpaņem arī "Stum, stum", bet mani atrunāja. Un, protams, ka lasāmā pietrūka.
- piebilst
- 23.9.05 10:55
-
Paškritiska līmeņošana: labi rakstnieki - skuka - drausmīgi slikti rakstnieki :)
Kas tad ir tā latiņa - uz labajiem paraugiem tiekties, vai par pirmo ciemā būt? - piebilst
- 23.9.05 11:08
-
Vispaar pat nesaprotu, par ko Tu runaa. Ja pats kaut ko raksta, tad no labas literatuuras ietekmeejas, proti, iedziivojas tai cita autora pasaulee un netiek aaraa. Te nav nekaadas liimenjoshanas, ne saliidzinaashanas, ne ciema, ne metropoles. Bet pameegjini pats palasiit kaut kaadu Pronjina (vai kaa vinju sauc) kriminaalromaanu Banda.
- piebilst
- 23.9.05 11:43
-
Es domāju, ka tieši tāpat ietekmējas arī no (nosacīti) sliktas literatūras, tāpat netiek ārā. Piemērs ir lipīgs. Es par 'standartu' uz ko tiekties. Tā ir paša personīgā kvalitātes kontrole. Es kā kvalitātes vadības students zinu, ka ir divas metodes: 1. ne sliktāk kā (minimālās prasības); 2. pastāvīga pilnveidošanās (prasību pārskate).
Ok, ir profesionāls kretīnisms visās jomās - nevar tā vienkārši palietot lubu darbus atslodzei, noteikti jāvērtē..
Un ietekme nekādā gadījumā nav plaģiāts. Varbūt profesionālis, kas pārvalda stilus var parodēt. Es pat dikti gribēdams nespēju neko autentiski nokopēt, viss tik un tā sanāk pēc mana ģīmja un līdzības - kaut kas pilnīgi orģināls.
Nu, tad -Par labu ietekmi un aizrautīgu iedzīvošanos labos darbos! - piebilst