Dzīvniecviņš arī dzīvo nāvei (to neapzinoties), - ēd, dzer, mīlējas - lai turpinātos, bet ne ar apziņu, bet tikai tāpēc, ka tas viņam tā nolikts. Cilvēks nāvi mēģina apjēgt, un tā dzīvošana darbos, radīšanā, ir mēģinājums dzīvi paplašināt... uz nāves fona.
Brrr... nāve tak ir tik LIELA. Milzīga. Bezgalīga. Lielāka par visu, kas ir...? Un dzīve? Atkal jārunā par mērogiem. Nav salīdzināmas dzīve ar nāvi.
Ai.