Galīgi neesi samaitāta.

Nodoms ir pielīdzināms nodarījumam tādā ziņā, ka gan nodoms, gan nodarījums Materiālā atstāj pēdas (ķekšus, plankumus). Man šķiet, ka tad, kad tas (viss) būs beidzies - pēc miljons gadiem vai tūlīt uz karstām pēdām, notikumiem nebūs nozīmes, jo tie ir pārāk biezi un blīvi. Bet Materiālu pacels pret gaismu un skatīsies, kāda ir krāsa.

Ne visi cilvēki cīnās ar sliktiem nodomiem/iedomām.

Bēdas kļūst salīdzināmas, kad Citus pielaiž tuvāk.
[No malas izskatās, ka salīdzināšanās ir viena no tām lietām, kas liek apdeitot dienasgrāmatu.]

Ja Tev ir nepieciešamais materiāls uz datora, tad G.G. varētu uztaisīt CD un iedot (viņš to ir nozadzis kaut kur tīklā). Saka, ka vajgot papriekš zināt, kāds Tev ir Windows (vislabāk XP vai 2000) un vai esot Media player. Sazināmies privāti. Citādāk – drīz jau parādīsies, ja nav vēl parādījusies, nomās vai kinoteātros.

Ir divi laiki - A laiks un B laiks. A laiks ir pagātne, tagadne un nākotne. B laiks ir attiecības starp notikumiem agrāk-vēlāk. A laiks neeksistē. Mēs dzīvojam tikai B laikā.

A.

Kā zināms, nodoms (iedoma, kā varētu...) rodas nevilšus.
Ja ir tā, kā tu saki, zūd jēga cīnīties ar sliktiem nodomiem. Ja traipi Materiālā paliek tādi paši.
(Varbūt, cīnoties ar nodomu, dažs materiālā izberž caurumu?)))) Vai tas nav vēl trakāk?:)

Filmu labāk pagaidīšu, jo man nav DVD pleijera, ko pielikt pie TV, bet skatīties uz datora ekrāna man netīk.

Par cilvēkiem, kuri necīnās, mēs nerunāsim - vai ne? Man liekas, ir kāda cita cilvēku suga, par kuru es vēl arvien ļoti maz zinu.