- 17.6.03 23:11
- Šovakar Prokofjeva "Mīla uz trim aplesīniem". Balagāns. (Nu labi - pārspīlēju. Mūzika neko, tīri laba, balsis arī. Bet vienalga balagāns. Groteska un satīra ir visgrūtākie žanri pasaulē).
- 9 rakstapiebildīšu
- 17.6.03 23:50
-
es šī iemesla dēļ ilgi nevarēju skatīties latviešu teātri (tas ir, teātri vispār, jo nebraukāju taču ne uz kādiem ārzemju teātriem) - man tas viss šķita balagāns. patiesībā tikai tad, ka iemīlēju konkrētus cilvēkus, man kļuva interesanti, kas viņiem par teātri. vai, teiksim, ja es mīlu Prokofjevu, man ir interesanti, kas viņam ar tiem apelsīniem, utt. var, protams, jautāt, kā tad sākas tāda mīlestība, pirms man vispār ir kļuvis interesanti (tas ir, kur es uzzinu par tādu Prokofjevu), bet tad jau ir jābrīnās, kā vispār cilvēki iemīlas, pirms ir sākuši dzīvot kopā... kaut kā jau iemīlas... :)
tas, ir, es gribēju teikt, ka cilvēki ir tas, kuru dēļ es varu skatīties, klausīties, lasīt.. - piebilst
- 18.6.03 00:07
-
Zināmā mērā - ja tas būtu absolūti, tad tu nekad neiepazītu neko jaunu.
Bet tu mīli Prokofjevu? - piebilst
- 18.6.03 00:14
-
drusciņ :)
nē, nu ir jau arī kaut kāda ziņkārība, vai, varbūt, teiskim tā - tas, ka man ir pieredze mīlēt cilvēkus, izraisa interesi ne tikai par viņiem, bet mazlietiņ arī par citiem cilvēkiem, piemēram, ja man ir siltas jūtas pret Māleru, es varu nejauši noklausīties Šēnbergu un tad jau redz, vai iemīlos, vai nē... - piebilst
- 18.6.03 00:19
-
Es neko īpši (Prokofjevu).
Bet man patīk visu laiku atklājumus izdarīt. Un tā kā es maz zinu, man ir milzīgas iespējas atklājumiem:) Tā, piemēram, Pelēci nezināju, līdz neieraudzīju Grūbes intervijā viņa milzīgās raudošās acis aiz biezajiem briļļu stikliem. Un iemīlējos. Un tad viņa mūziku sastapu, un arī to iemīlēju.
Bet, piemāram Sorikinu (arī Grūbes intervijas atceroties, un citas vēl) - Sorikinu ļoti mīlu, bet viņa darbus - nē. - piebilst
- 18.6.03 00:24
-
nu re, tev tie daudz labāki piemēri par manējiem :)
par Pelēci, tieši tā.. - piebilst
- 18.6.03 00:28
-
mani ļoti spēcīgi ietekmē personiska parunāšanās.. tad tas cilvēks ir mans pa īstam... arī vakar tā sanāca... dabūju klausīties pavisam savādāk, nekā būtu darījis pirms tam... ir kaut kas tajā profesijā no senākās :) (no senākās šī vārda labākajā nozīmē:))
- piebilst
- 18.6.03 00:31
-
Žanros, kas orientēti uz tūkstošu auditoriju būtu grūti katram ar autoru vispirms aprunāties:)
Varbūt jāaizvieto aprunāšanās ar zināšanām par to cilvēku un viņa mākslu.
Bet te arī ir pretruna, es pati negribu ticēt tam, ko saku, - jo galu galā labai mākslai jābūt uztveramai arī nezinot nekādus kontekstus. Man šķiet.
Bet tā otra - nu, tā varbūt ir tā elitārā māksla? Māksla draugiem:) - piebilst
- 18.6.03 00:28
-
Tfu-tu. Nevis Sorikinu bet Sorokinu, kā tev labi zināms. O un I pārāk tuvu uz klaviatūras atrodas.
Jāiet gulēt tātad. - piebilst